Cilvēktiesību aktīvisti un neatkarīgie mediji vēsta, ka varas iestādes pirms protestu atsākšanās cenšas iebiedēt aktīvistus un to ģimenes.
Izsauc uz sarunām
Pērn 9. augustā Baltkrievijā norisinājās vēlēšanas, kurās, kā norāda starptautiskie novērotāji, ar pārāk neticamu pārsvaru uzvaru guva ilggadējais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko. Taču, kā liecināja opozīcijas novērojumi, anekdotiski pierādījumi, neatkarīgie un starptautiskie mediji, vēlēšanu laikā tika pieļauta plaša mēroga krāpšanās. Tas noveda pie protestiem visā valstī, ko drošības iestādes, pielietojot spēku, centās apspiest. Tolaik opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska, baidoties no aresta, pameta valsti. Savukārt par Eiropas pēdējo diktatoru sauktais Lukašenko protestētāju prasības noraidīja un notiekošajā vainoja Rietumu valstis un to specdienestus.
Radio brīvā Eiropa vēsta, ka kopš pagājušās vasaras vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku ir arestēti un konstatēti vismaz četri nāves gadījumi, ko izraisījusi brutāla varas iestāžu vēršanās pret pārsvarā miermīlīgiem protestētājiem. Euronews raksta, ka apmēram 400 cilvēku ir notiesāti par dalību protestos.
Ziemas periodā protestu kustība pieklusa. Taču nu, iesākoties siltākam laikam un tuvojoties Baltkrievijai nozīmīgajam 25. martam, kurā 1918. gadā tika dibināta Baltkrievijas demokrātiskā republika, opozīcija ir atsākusi plānot valsts mēroga protestus.
Arī valdība gatavojas, un, kā ziņo Belsat, varas iestādes noraida oficiālos protestu pieteikumus un, piemēram, Mogiļevas pilsētas pieteikuma iesniedzējs ticis izsaukts uz prokuratūru. Savukārt rūpnīcu darbiniekiem aizliegts ņemt brīvdienas un viņi tiek izsaukti uz "profilaktiskām" pārrunām, kurās piedalās drošības iestāžu darbinieki. Tāpat 25. martā negaidīti tiek rīkotas skolēnu vecāku sapulces un studenti aicināti uz "brīvprātīgām sarunām" ar prokuratūru.
Minskas milicija šonedēļ paziņojusi, ka "provokatori vēlas destabilizēt situāciju pilsētā" un "izraisīt sadursmes starp akcijas dalībniekiem un miliciju". Valsts drošības dienesta vadītājs Ivans Treteļs apgalvo, ka "ārvalstu aktori ir radījuši nepieredzētu spiedienu uz valsti". Tāpat tiek ziņots, ka aizvadītajās dienās baltkrievi saskaras ar interneta "pārtrūkšanu", apmeklējot dažādas ar opozīciju saistītas vietnes. Pārrāvumi pazūd, ja tiek maskēts, ka lietotājs atrodas Baltkrievijā.
Opozīcijas pārstāvji gan ir pauduši optimismu. "Protesta gars nav apspiests," sarunā ar Politico apgalvoja Tihanovska. Taču starptautiskie aktīvisti, kas iepriekš norādījuši, ka valstī ir "cilvēktiesību krīze", paredz vardarbīgu protestu apspiešanu.
Aicina rīkoties
Neskatoties uz protestiem un starptautiskās kopienas sankcijām, Lukašenko, kuram atbalstu paudis Kremļa saimnieks Vladimirs Putins, nav izrādījis vēlmi piekāpties un uzsākt sarunas ar opozīciju. "Varas nodošana Baltkrievijā nav iespējama," tiekoties ar Putinu martā, sacīja Lukašenko, norādot, ka 2022. gadā plānotās izmaiņas konstitūcijā nebūs saistītas ar varas maiņu.
Opozīcija, kas, baidoties no Ukrainas scenārija ar Krievijas iejaukšanos, vienmēr uzsver, ka vēlas pārmaiņas panākt "sarunu ceļā", ir uzsākusi starptautisku kampaņu, lai panāktu, ka valdība iesaistās ANO un EDSO pārraudzītās sarunās. "Lai Baltkrievijā notiktu vēlēšanas, ir nepieciešams pastāvīgs spiediens uz režīmu gan valsts iekšienē, gan no ārpuses, nepieciešama Lukašenko politiska un ekonomiska izolācija – lai režīms redz, ka mēs nepadodamies, neapstājamies un ar mums ir visa pasaule," pirmdien Tihanovska sacīja žurnālistiem Lietuvas parlamentā. Viņa arī pagājušajā nedēļā videokonferencē uzrunāja politiķus Vašingtonā, aicinot ieviest striktākas sankcijas pret Lukašenko. Tikmēr Iekšlietu ministrija protestētājus ir raksturojusi kā "valsts ienaidniekus".
Radio brīvā Eiropa norāda, ka diktatora vara vājinās arī pašā valstī. Izteikti prokrieviskās partijas Savienība, kas vēlas redzēt ciešāku valsts integrāciju Krievijā, līderi sacījuši, ka prezidents ir faktiski zaudējis visu leģitimitāti. Partija arī aicinājusi Krieviju aktīvāk iesaistīties situācijas risināšanā.