Premjerministra pienākumu izpildītāja Ana Brnabiča paziņoja, ka pēc puses balsu saskaitīšanas SNS tiek lēsts 47% vēlētāju atbalsts, kas nozīmētu ap 130 vietām Serbijas parlamentā, kur ir 250 deputātu.
Pats Vučičs žurnālistiem paziņoja, ka viņa partija "ar 127 vietām ir ieguvusi pilnīgu vairākumu parlamentā".
Kā paziņoja Brnabiča, opozīcijā esošo koalīciju "Serbija pret vardarbību" (SPN) atbalstījuši 23% vēlētāju. Eiropas Savienības vērtības atbalstošā SPN organizēja mēnešiem ilgos ielu protestus, kurus izraisīja divas maijā notikušās apšaudes.
Svētdien notikušajās parlamenta un pašvaldību vēlēšanās galvenā sacensība bija starp Vučiča SNS un centrisko koalīciju, kura vislielāko pretestību populistiem varētu radīt Belgradas pašvaldībā. Opozīcijas uzvara galvaspilsētā nopietni apgrūtinātu Vučiča stingri valdīšanu valstī, pieļāvuši analītiķi.
Vēlēšanu novērotāji un neatkarīgie mediji ziņoja par pārkāpumiem vēlēšanu laikā, piemēram, par etniskajiem serbiem no kaimiņos esošās Bosnijas, kas pulcējās balsot sporta zālē Belgradā, kura nebija oficiāls vēlēšanu iecirknis, un par uzbrukumu novērotāju komandai, kuras automašīnai Serbijas ziemeļu pilsētā tika uzbrukts ar beisbola nūjām.
Belgradas pētniecības centrs "Caurskatāmība un atbildība" pauda bažas par organizētu nelikumīgu balsu nodošanu Belgradā, kad vēlētāji no citām valstīm esot nogādāti iecirkņos. Centra novērotāji arī paziņoja par vēlētāju uzpirkšanu un personu, kurām nav attiecīga pilnvarojuma, atrašanos vēlēšanu iecirkņos.
Brnabiča tādas apsūdzības noraidīja, kā "melus ar mērķi sēt paniku".
Kopš Vučiča atkārtotās ievēlēšanas prezidenta amatā pagājis tikai pusotrs gads, taču pēc vairākus mēnešus ilgušiem protestiem viņš izšķīries izsludināt parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, lai nostiprinātu savu kontroli pār valdību.
Priekšvēlēšanu kampaņas laikā prezidents bija visur - uz plakātiem, sociālās saziņas vietnēs izplatītajos videoklipos un visu diennakti vērojamajos televīzijas ziņu raidījumos.