Rietumu izlūkdienests konstatējis, ka Krievijas pusei ir informācija, ko viennozīmīgi varēja identificēt kā tādu, kas sagatavota BND - viens vai vairāki dokumenti, kas skar izlūkinformāciju par Krieviju.
Pateicoties ārzemju partnera brīdinājumam, BND drošības speciālistiem izdevās noskaidrot noplūdes avotu - Karstenu L., kas bija apakšnodaļas vadītājs tehniskās izlūkošanas nodaļā.
Atbilstoši amata statusam viņam bija piekļuve daudziem dokumentiem ar augstu slepenības pakāpi.
Izmeklētāju uzmanību piesaistījis arī vēl viens cilvēks, kas strādā BND. Viņš, kā noprotams, savā darba datorā atvēris dokumentus, kam ir saistība ar izmeklēšanu.
Tomēr ir mazticami, ka arī šīs cilvēks spiegojis Krievijas labā, uzskata izmeklētāji. Ticamāka šķiet versija, ka Karstens L. mēģinājis izmantot viņu, lai aizdomas novērstu no sevis.
Ģenerālprokurors izvirzījis BND līdzstrādniekam Karstenam L. apsūdzības valsts nodevībā, jo viņš 2022.gadā izpaudis valsts noslēpumu, nododot Krievijai slepenu informāciju.
Vācija vēl pavasarī izraidīja 40 Krievijas pilsoņus, kas diplomātijas aizsegā nodarbojušies ar spiegošanu.
Berlīnes specdienesti ir pārliecināti, ka valstī palikuši vairāki simti Krievijas spiegu. Tiesa gan, gadījumi, kad tiek savervēti Vācijas izlūkdienestu darbinieki, ir ārkārtīgi reti.
Kopš Krievija februārī sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, bažas par Maskavas spiegošanas aktivitātēm Vācijā palielinājušās.