"Finanšu krīze rada nopietnus drauds darba vietām, izaugsmei un labklājībai. Mūsu ierosinājums samazinās šos draudus un padarīs Zviedriju mazāk vārīgu pret banku īstenotajiem riskiem," norādīja valsts finanšu tirgu ministrs Pēters Nūrmans.
Nūrmans sacīja, ka Zviedrijas banku sistēma attiecībā pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP) ir trešā lielākā Eiropā, tādējādi valsts ir krietni vārīgāka pret nemieriem finanšu tirgos.
Tāpēc valdība izstrādājusi ierosinājumus ar plašu atbalstu parlamentā, kas paredz Zviedrijas četrām sistēmiski svarīgajām bankām - Nordea, Swedbank, SEB un Handelsbanken - līdz 2013.gadam palielināt to kapitāla rezerves līdz vismaz 10% no to riskanto aktīvu apjoma.
Savukārt līdz 2015.gadam bankām šīs rezerves būtu jāpaaugstina līdz 12%, kas ir divas reizes lielāks apjoms salīdzinājumā ar 6%, kas noteikti tā dēvētajā globālajā Bāzeles III līgumā.
Zviedrijas valdība skaidroja, ka šis ierosinājums daļēji paredzēts, lai "samazinātu nodokļu maksātāju risku finansēt banku bezatbildīgi īstenotos riskus".
Nūrmans uzsvēra, ka valdība rūpīgi uzmanīs, kā bankas īsteno jaunos noteikumus, lai nodrošinātu, ka tās šo situāciju neizmanto kā aizbildinājumu, lai mājsaimniecības un uzņēmumus apgrūtinātu ar lielākām aizdevumu izmaksām.
Tikmēr Zviedrijas finanšu ministrs Andešs Borjs sacīja, ka jaunie noteikumi varētu bankām radīt problēmas.
"Bankām varētu nākties turpmākajos gados atteikties no dividenžu izmaksas. Taču tas mums nodrošinās labāku un drošāku banku sistēmu," norādīja Borjs.