"Kad kāds ieceļo mūsu valstī, mēs vēlamies, lai signāli būtu skaidri, - mēs vēlamies, lai jūs būtu daļa no Zviedrijas, ātri atrastu darbu un iemācītos zviedru valodu," rakstā izdevumam Svenska Dagbladet norāda integrācijas ministrs Ēriks Ullenhāgs. "Mērķis ir likt imigrantiem izjust piederības sajūtu un kļūt par daļu no Zviedrijas sabiedrības un, cerams, arī par Zviedrijas pilsoņiem," viņš piebilda.
Ullenhāgs pauž pārliecību, ka Zviedriju nevajadzētu pazemināt līdz "dažādu etnisko vai reliģisko anklāvu kopumam", kur katra daļa dzīvo atsevišķā pasaulē. Izrādot drosmi "apspriest, izvērtēt no jauna un saglabāt mūsu vērtības", nepieciešams arī iesaistīties debatēs par to, kas ir vēlams, kad runa ir par integrāciju un pilsonību, viņš piebilda. Pilsonība dod tiesības vēlēt, dzīvot un strādāt Zviedrijā, tomēr tai ir arī cita, daudz simboliskāka nozīme, kas ir saistīta ar piederības sajūtu sabiedrībai, norādīja ministrs.
Tomēr viņš atzina, ka jautājumā par piederības sajūtas radīšanu valstij Zviedrijas panākumi ir tālu no ideāla. Kā veiksmīgus piemērus Ullenhāgs minēja Kanādu, ASV un Austrāliju, kur pilsonība esot vienādota ar "vienotību, dažādību un līdzdalību" un tā tiek piešķirta oficiālā ceremonijā.
Ministrs atklāja, ka iecerēto pētījumu mērķis ir gūt ierosinājumus Zviedrijas pilsonības būtības definīcijai, kā arī priekšlikumus pilsonības piešķiršanas ceremonijām.
Papildus tam pētījumā tiks meklētas atbildes arī uz jautājumu, vai pilsonību var izmantot kā stimulu integrācijas veicināšanai. "Doma ir tāda, ka pilsonībai būtu vairāk jāsimbolizē kopīga nākotne, nevis kopīga pagātne. (..) Jautājums, kas mums jāuzdod sev pašiem, ir, kā mēs vislabāk varam nodrošināt brālības sajūtu (..), kas satur sabiedrību kopā," norādīja ministrs.