Komisārs sasauca sanāksmi pēc tam, kad Dānija šonedēļ atjaunoja kontroli uz robežas ar Vāciju, bet Zviedrija - uz robežas ar Dāniju.
"Mēs vienojāmies saglabāt [robežkontroles pasākumus] minimālā līmenī un atgriezties pie normālās lietu kārtības iespējami drīz. Tas nozīmē, ka plūsmas ir jāierobežo," pēc sarunām Briselē ar Zviedrijas un Dānijas amatpersonām sacīja Avramopuls.
"Mēs visi bijām vienisprātis, ka Šengena un brīvā pārvietošanās ir jāgarantē," viņš piebilda.
Zviedrijas imigrācijas ministrs Morgans Johansons sacīja, ka pārbaudes ir vajadzīgas, jo viņa valsts jau šobrīd ES ir uzņēmusi proporcionāli tās iedzīvotāju skaitam visvairāk patvēruma pieprasītāju.
Savukārt Dānijas imigrācijas ministre Ingera Stējberga norādīja, ka viņas valsts nevēlas kļūt par "galamērķi tūkstošiem un tūkstošiem patvēruma meklētāju".
Vācijas Iekšlietu ministrijas amatpersona Ole Šrēders sacīja, ka daļa no problēmas ir tā, ka ES shēma par 160 000 bēgļu pārvietošanu no Grieķijas un Itālijas uz citām dalībvalstīm nedarbojas.
Atbilstoši Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem pērn Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, ieradies teju miljons nelegālo imigrantu.
Viņu lielākā daļa necenšas palikt pirmajās ES valstīs, kuras viņi sasniedz - Itālijā vai Grieķijā -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.
Otrs populārākais nelegālo imigrantu galamērķis ES ir Zviedrija, kur viņi arī līdz šim varēja rēķināties ar dāsnu valsts atbalstu.
Nelegālo imigrantu vidū tikai 30% ir Sīrijas kara bēgļi, pārējie ir ekonomiskie imigranti, decembrī atzina Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.