Laikā, kad ārvalstu peldlīdzeklis atradās Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos, Zviedrijas valdība un bruņotie spēki pauda savu viedokli piesardzīgi, un nenorādīja, ka tas pieder Krievijai.Runājot par Krievijas militāro klātbūtni reģionā, tagad ministre norādīja, ka "tas mani satrauc, un es domāju, ka arī zviedrus kopumā, kā arī citas valstis Baltijas jūras reģionā".Viņa piebilda, ka ir "pārsteigta" par to, kā situācija attīstījās "pēc Auksta kara beigām un visiem mēģinājumiem sadarboties ar Krieviju".Runājot par prokrievisko separātistu rīkotajām vēlēšanām Austrumukrainā, viņa norādīja, ka "tas ir slikti. Tās nav leģitīmas vēlēšanas. Mēs protestējam pret tām".Aizsardzības ministre arī norādīja, ka Zviedrija ir gatava aizstāvēt savu teritoriju, ja tas būs nepieciešams."Tāpat kā Ukrainai, mums ir tiesības uz teritoriālo integritāti," Valstrēma norādīja.Nesen veiktā aptauja liecina, ka vairāk Zviedrijas iedzīvotāju atbalsta valsts iestāšanos NATO (37%) nekā ir pret to (36%). Tā ir pirmā reize, kad aptaujas rezultātā vairāk zviedru ir par iestāšanos NATO nekā pret to.Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists ir norādījis, ka Zviedrija varētu atjaunot obligāto militāro dienestu.Sociāldemokrātu un zaļo koalīcijas valdība Zviedrijā sāka darbu oktobra sākumā.
Zviedrijas ārlietu ministre šokā par militārajām aktivitātēm Baltijas jūrā
Zviedrijas ārlietu ministre Margota Valstrema atzinusi, ka nesenās ziņas par militāro aktivitāti Baltijas jūrā ir "satraucošas", un uzsvērusi, ka ir "šokēta" par situāciju, informē interneta portāls TheLocal.Tas vēsta, ka Zviedrijas sabiedriskās televīzijas SVT raidījumā viņa atzinusi, ka liels daudzums Krievijas militāro lidmašīnu pēdējās nedēļas laikā ir bijušas aktīvas Baltijas jūras reģionā, mazāk nekā mēnesi pēc ziņām par iespējamā ārvalstu peldlīdzekļa atrašanos Stokholmas arhipelāgā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.