"Šķiet, ka mums vajadzēja reaģēt apņēmīgāk attiecībā uz Krieviju, kad tā 2013.gada vasarā sāka uzvesties nepareizi," norādīja eksministrs.
"Skaidrs, kad viņi sāka piemērot sankcijas pret Ukrainu, mēs tā sekas skaidri neredzējām, bet es atceros, ka Radeks [Sikorskis] un es centāmies brīdināt Briseli, bet Brisele lielākā vai mazākā mērā gulēja. Vai arī tas kaut ko mainīja? Es nezinu. Bet tā noteikti bija kļūda," uzsvēra Bilts.
Tuvākajā laikā Putins okupētos apgabalus centīsies pārvērst par anklāviem, viņš brīdināja.
"Es uzskatu, ka šobrīd viņš cenšas izveidot anklāvus, šīs "tautas republikas" bez tautām, turklāt cenšoties tās stiprināt arī militāri," norādīja Bilts.
"Uzskatu, ka viņš gribētu, lai tās [pašpasludinātās "republikas"] spēj īstenot militārās operācijas pašu spēkiem, jo viņš zina, ka politiskā cena, kas ir saistīta ar Krievijas regulārās armijas nosūtīšanu, ir pārāk augsta," uzsvēra bijušais ministrs.
Labākais, ko ES šobrīd var darīt, ir sankciju saglabāšana un Ukrainas atbalstīšana ar "reāliem līdzekļiem".
"Ukrainai ir jāiet cauri smagam laikam, un tai ir vajadzīga mūsu solidaritāte, līdzcietība un atbalsts. Šīs lietas, es uzskatu, ir prioritāras," sacīja Bilts.
Kā zināms, Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.
Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi 12.februārī sarunās Minskā vienojās par karaspēka un smagās tehnikas atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, sākot no 14.februāra pusnakts.