Pēc Borga teiktā, plānotais samazinājuma apmērs ir tālu no 500 miljonu latu samazinājuma, par kādu Latvija vienojās ar starptautiskajiem aizdevējiem vasarā, kad nespēja izpildīt sākotnējos nosacījumus aizdevuma saņemšanai, par kuriem vienošanās tika panākta 2008.gada nogalē.
Vēlreiz vienoties par jauniem nosacījumiem kredīta nosacījumiem būs "ļoti, ļoti grūti", brīdināja Zviedrijas finanšu ministrs.
Viņš akcentēja, ka nevarot riskēt un gada beigās, kā plānots, samaksāt Latvijai Ziemeļvalstu nodokļu maksātāju naudu, ja šī Baltijas valsts neturas pie darījuma nosacījumiem un nenodrošina, ka 2010.gada budžeta deficīts ir zemāks par 8,5% no iekšzemes kopprodukta.
Lai saņemtu aizdevumu no ES, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un citiem donoriem, Latvija vasarā piekrita samazināt budžeta izdevumus par 500 miljoniem eiro un budžeta deficītu līdz 10% šogad un 8,5% nākamgad.
Tomēr pagājušās nedēļas nogalē kļuva zināms, ka valdība plāno samazināt tēriņus par daudz mazāku summu jeb 225 miljoniem latu, norādot, ka ar šādu samazinājumu pietiks, lai nodrošinātu, ka 2010.gada budžeta deficīts nepārsniedz 8,5% no IKP, kā solīts aizdevējiem. Šī vienošanās izraisīja Zviedrijas finanšu ministra sašutumu, kurš paziņoja, ka Latvijai ir jāpilda savas saistības un valdībai jārīkojas atbildīgi.
Eiropas Komisija (EK), SVF, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) un vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis pērn decembrī konceptuāli vienojās par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai kopumā 7,5 miljardu eiro (5,27 miljardu latu) apmērā. Zviedrijas valdība kā divpusējās finanšu palīdzības koordinators no Zviedrijas, Dānijas, Somijas un Norvēģijas toreiz paziņoja par gatavību nodrošināt aizdevumu līdz 1,8 miljardiem eiro (1,26 miljardiem latu).