58 gadus veco Kristersonu atbalstīja 176 deputāti, bet pret balsoja 173, tādējādi pilnībā atspoguļojot spēku samēru jaunajā parlamenta sasaukuma.
Labējo partiju bloks, kurā līdz ar moderātiem ietilpst kristīgie demokrāti, galēji labējā partija Zviedrijas Demokrāti un liberāļi, 11.septembrī notikušajās vēlēšanās kopā izcīnīja 176 no 349 parlamenta deputātu vietām.
Savukārt kreiso partiju bloks, ko veido astoņus gadus pie varas bijušie sociāldemokrāti, zaļie, Centra partija un galēji kreisie, ieguva 173 mandātus.
Jauno valdību veidos moderāti, kristīgie demokrāti un liberāļi, paļaujoties uz Zviedrijas Demokrātu parlamentāro atbalstu.
Sagaidāms, ka par jaunās valdības sastāvu tiks paziņots otrdien.
Zviedrijas Demokrāti, ar kuriem tradicionālās partijas vēl nesen vairījās sadarboties, vēlēšanās guva lielus panākumus.
Ar 20,5% balsu viņi ierindojās otrajā vietā aiz sociāldemokrātiem, kas Zviedrijas politikā dominējuši kopš pagājušā gadsimta 30.gadiem, un tādējādi Zviedrijas Demokrātu pārstāvniecība šajā parlamenta sasaukuma ir lielāka nekā nākamā premjera pārstāvētajiem moderātiem.
Apmaiņā pret Zviedrijas Demokrātu parlamentāro atbalstu daudzas viņu prasības iekļautas jaunās partijas programmā, kuru piektdien atklātībai nodeva Kristersons. 62.lapaspuses garajā dokumentā cita starpā paredzēta nopietna vēršanās pret noziedzību, imigrācijas ierobežošana un jaunu atomelektrostaciju celtniecība.
"Zviedrija ir valsts, kas vienlaicīgi piedzīvo vairākas krīzes," norādīja Kristersons.
Savukārt Zviedrijas Demokrātu līderis Džimijs Okesons, uzrunājot parlamentu, atzina, ka viņa partija būtu vēlējusies atrasties valdības sastāvā, taču jaunās koalīcijas īstenotās politikas saturs ir svarīgāks.
"Svarīgi ir tas, ko valdība dara, nevis kā tā izskatās," uzsvēra Okesons, nosodot iepriekšējās valdības, gan kreisās, gan labējās, par valsts pamešanu novārtā.
"Mēs esam gatavi atbalstīt jauno valdību (..), jo sarunu ceļā esam pārliecinājušies, ka tā darīs pietiekami no nepieciešamā, lai mainītu šo tendenci," norādīja Zviedrijas Demokrātu līderis.
Valdības programmā, piemēram, paredzēts, ka tās pilnvaru termiņa laikā patvēruma meklētāju skaits, kas valstī tiek uzņemti ar ANO bēgļu aģentūras UNHCR starpniecību, tiks samazināts no 6400 pērn līdz 900 gadā.
Jaunā valdība apņēmusies izvērtēt iespēju patvēruma meklētājus ievietot nometnēs, kamēr tiek izskatīti to pieprasījumi, samazināt izdevumus tā dēvētajai attīstības palīdzībai līdz procentam no iekšzemes kopprodukta (IKP) un ieviest nacionāla mēroga ubagošanas aizliegumu.
Piektdien Kristersons arī paziņoja, ka tiks "darīts viss", lai apturētu pieaugošo bandu vardarbību.
Paredzēts, ka policijai nelabvēlīgajās apkaimēs būs tiesības veikt aizdomīgu personu pārmeklēšanu, ieviest bargākus sodus recidīvistiem, dubultot soda mērus par atsevišķiem nodarīju veidiem, kā arī garantēt anonimitāti lieciniekiem.
Tomēr labējo partiju starpā nebūt nevalda vienprātība.
Visos minētajos jautājumos liberāļiem nācies piekrist smagiem kompromisiem, un tas partijas iekšienē izsaucis vērā ņemamu neapmierinātību.
Ņemot vērā to, ka jaunajai valdībai parlamentā ir tikai trīs balsu vairākums, pietiek sadumpoties tikai dažiem deputātiem, lai kabinets kristu.
Daži liberāļi, tajā skaitā partijas jaunatnes organizācijas vadītājs aicināja liberāļu frakcijas deputātus balsot pret Kristersona apstiprināšanu, tomēr, vismaz pagaidām, viņu aicinājumi netika uzklausīti.
Arī līdzšinējā premjerministre un sociāldemokrātu līdere Magdalēna Andešsone mēģināja pierunāt liberāļus pāriet kreiso nometnē, lai tādējādi kreisajiem nodrošinātu parlamentāro vairākumu un pavērtu tiem iespēju veidot vēl vienu valdību.
Ziņa papildināta