Lai premjeram izteiktu neuzticību, bija nepieciešamas vismaz 175 balsis, taču nevienai no abām lielākajām nometnēm pēc 9. septembrī notikušajām vēlēšanām nav vairākuma, un spēku līdzsvars starp labēji centrisko partiju Aliansi un kreiso partiju neformālo bloku atrodas SD rokās.
Levēna vadītie sociāldemokrāti un zaļie, kas veido pašreizējo valdību, kā arī bijušo komunistu izveidotā Kreisā partija, kas Levēna mazākuma valdībai nodrošina neoficiālu parlamentāro atbalstu, kopā vēlēšanās ieguva 144 deputātu vietas.
Savukārt opozīcijā esošā Alianse, kuras sastāvā ir moderāti, Centra partija, kristīgie demokrāti un liberāļi, izcīnīja 143 mandātus.
Tikmēr savas pozīcijas parlamentā nostiprinājuši Zviedrijas demokrāti, kas ieguva 62 vietas un ar kuru balsīm pirmdien parlamenta spīkera amatā tika ievēlēts konservatīvās Moderātu partijas pārstāvis Andreass Norlens.
Četru Aliansē esošo partiju līderi pieprasīja Levēna atkāpšanos jau pēc vēlēšanām, taču viņš to atteicās darīt, paziņojot, ka viņa vadītais bloks vēlēšanās esot uzvarējis. Levēns, visticamāk, turpinās pildīt premjera pienākumus, kamēr netiks izveidota jaunā valdība. Tikmēr Norlens varēs uzsākt sarunas ar partiju līderiem, lai atrastu jaunu premjerministra kandidātu.
Šobrīd līdztekus Levēnam uz valdības vadītāja amatu pretendē konservatīvo līderis Ulfs Kristersons, kuru atbalsta arī pārējās Alianses partijas. Arī Zviedrijas demokrāti izteikušies, ka priekšroku dotu konservatīvo vadītai valdībai. Tomēr visas pārējās partijas līdz šim kategoriski atteikušās jebkādā formā sadarboties ar SD.
Neskatoties uz savām domstarpībām spīkera ievēlēšanas jautājumā, Alianse un sociāldemokrāti pagājušajā nedēļā vienojās turpināt līdzšinējo politiku un bloķēt SD kandidāta ievēlēšanu par priekšsēdētāju jebkurā no 15 pastāvīgajām parlamentārajām komisijām.
labi