"Bloomberg" norāda, ka Krievijas nonākšana tehniskā defoltā ir "kulminācija arvien stingrākām Rietumu sankcijām, kuru dēļ slēgts ceļš maksājumiem ārvalstu kreditoriem". Krievija savas ārējās parādsaistības nav spējusi izpildīt pirmo reizi kopš 1918.gada.
Kā norāda "Bloomberg", "tā ir drūma pazīme, ka valsts nonāk ekonomiskā, finanšu un politiskā izolācijā", jo Krievijas centrālās bankas rezerves ir iesaldētas, bet lielākās bankas ir atslēgtas no pasaules finanšu sistēmas.
Vienlaikus "Bloomberg" uzsver, ka pagaidām Krievijas defolts ir galvenokārt simbolisks un valsts iedzīvotājus būtiski neietekmēs. Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs paziņojis, ka termina "defolts" izmantošana šajā situācijā esot farss.
22.jūnijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par pagaidu kārtību valsts parāda norēķiniem. Tas noteic ka Krievijas valsts obligāciju saistības ārvalstu valūtā vienpusēji var konvertēt rubļos.
Krievijas valsts eiroobligāciju turētājiem tiks atvērts īpašs konts, kurā ieskaitīs līdzekļus rubļos, kas saskaņā ar Krievijas centrālās bankas kursu atbilst parāda summai. Parāda samaksa tiks uzskatīta par "pareizi izpildītu" neatkarīgo no maksājumu saņēmēju nostājas.
Krievijai grūtības samaksāt valsts parādu radušās pēc tam, kad Rietumvalstis kopš atkārtotā Krievijas iebrukuma Ukrainā ir iesaldējušas lielu daļu Krievijas starptautisko rezervju.
Kādu laiku pēc kara sākuma 24.februārī ASV Finanšu ministrija ļāva Krievijai no rezervēm apkalpot savu ārējo parādu, bet drīz arī šī iespēja tika aizliegta. Krievijas finanšu ministrs uzstāja, ka valsts tiek grūsta defoltā, tomēr viņš arī paudis pārliecību, ka tehniskais defolts "nekādi neietekmēs ekonomiku" un valstij pietiek valūtas un resursu valsts parāda samaksai.