Pugačova biznesa impērija izjuka, kad viņš zaudēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina labvēlību.
Viņa advokāti pirmdien iesniedza prasību pret Krieviju, kas, visticamāk, tiks izskatīta Hāgas Pastāvīgajā arbitrāžas tiesā, pavēstīja Pugačovam tuvs avots, kurš vēlējās palikt anonīms.
Juristi par prasību sīkāk plāno pastāstīt otrdien Parīzē.
Maskava jau cīnās pret vienu šīs tiesas lēmumu, ar kuru tai tika uzdots izmaksāt 50 miljonus ASV dolāru lielu kompensāciju Mihaila Hodorkovska vadītās Krievijas lielākās naftas kompānijas "Jukos" bijušajiem akcionāriem.
"Pugačova kungs pacietīgi gaidījis šo brīdi, lai nāktu klajā ar šo milzīgo kompensāciju prasību, kas atpaliek vienīgi no Jukos," norādīja ar Pugačovu saistītā persona.
"Viņš vēlas nodrošināt, lai personas, kas atbildīgas par nelikumīgu biznesa pārņemšanu, tostarp Kremlī, tiek nosauktas un nosodītas," piebilda avots.
Kopš aizbraukšanas no Krievijas 2011.gadā 52 gadus vecais Pugačovs apsūdzējis Putina līdzgaitniekus daudzmiljardu vērtā biznesa nospiešanā uz ceļiem un labāko aktīvu paņemšanā.
Pugačovs 1992.gadā, tūlīt pēc Padomju Savienības sabrukuma, nodibināja Mežprombank jeb Starptautisko Industriālo banku. Tā kļuva par vienu no lielākajām Krievijas kredītiestādēm, kam piederēja daļas Ziemeļu un Baltijas kuģu būvētavās.
1999.gadā, Borisa Jeļcina prezidentūras pēdējās dienās, viņš palīdzēja Putinam nodrošināt vietu Kremlī, taču pēc 2008.gada krīzes Pugačovs zaudēja dažu Putina ietekmīgāko līdzgaitnieku atbalstu.
Krievijas varasiestādes apgalvo, ka Pugačovs, kurš savulaik parlamenta augšpalātā pārstāvēja Tuvas republiku, piesavinājies Krievijas centrālās bankas 700 miljonus ASV dolāru lielo atbalsta finansējumu, kas bija paredzēts Mežprombank stabilizēšanai krīzes laikā.
Pēc Krievijas lūguma Interpols izdevis Pugačova aresta orderi.