Krievijas amatpersonas apgalvo, ka uzlidojumi vērsti tikai pret teroristu mērķiem, bet pierādījumi liecina, ka sešos uzlidojumos Himsā, Idlibā un Alepo vien gājuši bojā vismaz 200 civiliedzīvotāji, norādīts Amnesty International trešdien publiskotajā ziņojumā.
Krievija sāka gaisa uzlidojumus Sīrijā 30.septembrī, atbalstot Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu.
Amnesty International pārmetusi Maskavai, ka tā noliedz civiliedzīvotāju bojāeju vai vienkārši to nekomentē.
Organizācijas programmu direktors Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā Filips Luters uzsvēra, ka svarīgi, lai šādos gadījumos tiktu veikta neatkarīga izmeklēšana.
Amnesty International ziņojumā arī norādīts uz pierādījumiem, kas vedina domāt, ka Krievija varētu būt izmantojusi apdzīvotās vietās starptautiski aizliegtu munīciju un nevadāmu šāviņus.
Balstoties uz aculiecinieku un uzlidojumos izdzīvojušo liecībām, organizācija arī norādījusi, ka Krievijas varasiestādes varētu būt melojušas, lai piesegtu uzbrukumus mošejai, lauka hospitālim un citiem mērķiem, kur bijuši civilie upuri.
"Daži Krievijas uzbrukumi, kā izskatās, bijuši tieši vērsti pret civiliedzīvotājiem vai civiliem objektiem," norādīja Luters, piebilstot, ka šādi uzlidojumi var tikt uzskatīti par kara noziegumiem.