Tātad, ja piepildīsies vairāku analītiķu prognozes, ka 2012.gadā par Krievijas prezidentu atkal kļūs Vladimirs Putins, viņš varēs ieņemt valdības vadītāja amatu līdz 2024.gadam. Krievijas mediji atgādina, ka arī pats V.Putins savulaik apgalvoja, ka četri gadi prezidentam ir "pārāk mazs" termiņš. Atzīstot, ka pasaules ekonomiskā un finanšu krīze nokļuvusi arī līdz Krievijai, D.Medvedevs uzsvēra, ka tajā vainojama ASV administrācijas tuvredzīgā un egoistiskā politika. Taču krīze, viņaprāt, dos Krievijai iespēju ieņemt "atbrīvojušās nišas", lai ar laiku kļūtu par "vienu no pasaules finanšu centriem". Savukārt notikumi Kaukāzā, pēc D.Medvedeva domām, izgaismoja nepieciešamību reformēt visu pasaules politisko un ekonomisko sistēmu. Krievijas līderis solīja sadarboties ar Eiropas Savienību un ASV, kaut gan vēl pirms brīža viņš bija apgalvojis, ka tieši ASV jāuzņemas atbildība par Tbilisi agresīvo rīcību Dienvidosetijā. D.Medvedevs uzsvēra, ka Krievija "neatkāpsies no Kaukāza" un turpinās "aizstāvēt mazās tautas" un savus pilsoņus visā pasaulē.
Jau vēstīts, ka uzrunā D. Medvedevs vēstīja, ka Kaļiņingradas apgabalā tiks izvietots
raķešu komplekss Iskander, lai "vajadzības gadījumā neitralizētu
pretraķešu sistēmas". Šīs sistēmas raķešu darbības rādiuss (no 50 līdz
500 kilometriem) ļaus tām sasniegt gandrīz visu Ziemeļeiropu, pirmām
kārtām jau Baltijas valstis un Poliju. Kopā ar paziņojumu par kaujas
gatavības neatcelšanu stratēģiskajām raķetēm, kas izvietotas Krievijas
Eiropas daļā, tas var tikt uzskatīts par mājienu Centrāleiropas
valstīm, kuras izrādījušas gatavību izvietot savā valstī ASV pretraķešu
sistēmas elementus, konstatē Reuters analītiķi.
Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) D.Medvedeva paziņojumu
vērtē kā īpašu signālu ASV prezidenta amatā ievēlētajam Barakam Obamam
un atzīmē, ka šādi izteikumi atsauc atmiņā "aizgājušo laiku bruņošanās
gaisotni". "Krievijai un ASV ir atšķirīgi viedokļi. Latvijai ikdienas
režīmā par šiem izteikumiem nebūtu jābaidās. Taču tiem, kuri nodarbojas
ar ārpolitiku un drošības politiku, tas būtu jāvērtē. Tas neveicinās
vispārējo drošības klimatu Eiropā un jo īpaši šajā Eiropas daļā.
Jāuzsver, ka ASV pretraķešu sistēma nav radīta ar mērķi apdraudēt
Krievijas Federāciju. Taču tās atbildes solis atsauc atmiņā aizgājušo
gadu bruņošanās sacensības gaisotni. Vienlaikus Medvedevs šodien
piedāvāja runāt par jaunu Eiropas drošības arhitektūru. Man to ir grūti
salikt kopā," Dienai sacīja ārlietu ministrs.