J.Vītola kompozīcijas klases absolvents, diriģents un komponists Jānis Dreimanis. LVK kompozīcijas klasi A.Tučs absolvējis 1955.gadā. No 1955. līdz 1960.gadam ir Valsts Akadēmiskā Drāmas teātra (Latvijas Nacionālā teātra) mūzikas daļas vadītājs. Raksta spilgtu mūziku Raiņa drāmai Jāzeps un viņa brāļi, Mārtiņa Zīverta lugai Āksts u.c lugām. Tomēr viņa darba mūža pamats ir pedagoģija. Visilgākais darba periods ir bijis saistīts ar Rīgas Pedagoģisko skolu, kur no 1992. līdz 2000.gadam pasniedzis akordeona spēli, vadījis akordeonu ansambļus, lasījis lekcijas par akordeona spēles attīstības vēsturi un metodiku. Mācījis arī instrumentāciju un koru aranžēšanu. Pedagoģisko darbu turpinājis arī no jauna dibinātājā RPIVA līdz 2000.gadam. Bijis arī LVMA pasniedzējs, docents. Komponists ir atstājis plašu skaņdarbu klāstu. XX gs. 50.gados viņš gūst popularitāti ar savu teātra mūziku. Virkne kompozīciju, galvenokārt skaņdarbi pūtēju orķestrim, skanējuši masu pasākumos, tai skaitā Dziesmu svētkos. Daudzi skaņdarbi akordeonam ieņem nozīmīgu vietu pedagoģiskajā repertuārā. Sacerēta simfoniskā mūzika (desmit skaņdarbi), skaņdarbi pūtēju orķestrim, instrumentālā kamermūzika, solo un kora dziesmas. Viņa lielā pieredze apkopota grāmatā Akordeonspēles mācīšanas metodika (RAKA, 2002). Nenosauktas paliek daudzās tautas dziesmu apdares - balsij, koriem, kokļu ansambļiem, tautas instrumentu orķestriem. Bijušie studenti paturēs docentu Alfrēdu Tuču atmiņā kā stingru, pamatīgu pedagogu, kas nekad neliedza palīdzību. Mēs visi - kā mierīgu, labu kolēģi.
Alfrēds Tučs 21.VIII 1927. - 16.III 2006.
Komponists Alfrēds Tučs dzimis 1927.gadā Rīgā, taču drīz kopā ar
vecākiem pārcēlies dzīvot uz Liepāju. Ar mūzikas mākslu iepazinies
Liepājas mūzikas skolas akordeona klasē un mūzikas vidusskolā,
mācoties akordeona spēli pie pedagoga Voldemāra Ceriņa. Ar
kompozīcijas teorijas pamatiem viņu iepazīstinājis prof.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.