Apinis: Krievijas rublis zem naftas preses

Pēdējo apmēram divu mēnešu laikā naftas cena piedzīvojusi visai solīdu – aptuveni trešdaļas vērtu – kāpumu, kas galvenokārt noticis saistībā ar 17. aprīlī gaidāmo apspriedi, jo par cenas pieaugumu veicinošiem globālās tautsaimniecības uzlabojumiem diezin vai šobrīd ir iespējams runāt. Drīzāk gan pretēji – gaidāmā naftinieku tikšanās var izvērsties arī par tādu, kurā apspriest jautājumu, kā apturēt jaunu varbūtējo cenas lejupslīdi potenciālas ekonomiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā.  

Tomēr neatkarīgi no prognozēm par pasaules tautsaimniecības attīstību svētdien paredzētās sarunas nesolās būt vieglas, lai arī daļa no potenciālajiem sanāksmes dalībniekiem, piemēram, Kuveita, ir atzinīgi izteikušies par iespēju iesaldēt naftas ieguves apjomu, lai mazinātu disbalansu starp pieprasījuma un piedāvājuma maiņām. Tomēr vienlaikus netrūkst valstu, kurām šāds eksperiments ar mērķi nodrošināt cenas kāpumu nav pa kabatai. Proti, pašreizējā pasaules ekonomiskajā situācijā nav pilnīgi nekādu garantiju, ka samazināts piedāvājums varēs veicināt noturīgu naftas cenu izaugsmi, taču ekonomiskās un sociālās problēmas Krievijā un Latīņamerikā  turpina padziļināties. Jāpiebilst, ka, uzlabojoties tirgus konjunktūrai, atkal varētu palielināties ASV slānekļa naftas piegādes apjomi, kas atkārtoti radītu lejupvērstu cenas spiedienu. Tāpēc, ņemot vērā apstākļus, diezin vai gaidāmā sanāksme radīs kādus ilgstoši taustāmus rezultātus, jo pat tad, ja kaut kāda vienošanās tiks panākta, tirgus, iespējams, būs savu reakciju paudis jau līdzšinējā cenas kāpumā no 30 līdz 40 dolāriem par barelu. 

Kataras galvaspilsētā Dohā paredzētā tikšanās ir svarīga arī Latvijai. Mūsu valsts farmācijas un veļas ražošanas nozarei pēdējos pāris mēnešos uz naftas cenas maiņu fona notikusī rubļa kursa stabilizēšanās neapšaubāmi bijis pozitīvs faktors. Taču pēdējās nedēļās jaunas naftas cenu virsotnes tirgum nav izdevies sasniegt, un tas likumsakarīgi apstādinājis arī Krievijas rubļa kursa pieaugumu pret citām valūtām. Ja raugās no šāda skatpunkta, potenciālais attīstības scenārijs šobrīd šķiet vairāk negatīvs nekā pozitīvs. Gadījumā, ja naftas eksportētājiem izdosies panākt kādu vienošanos par ieguves apjomiem, tirgus izaugsmei ir ne mazums ekonomisku sarežģījumu, savukārt, ja vienošanās izpaliks, preču biržām tik dots nepārprotams mājiens par nespēju panākt vienotu stratēģiju, kam, iespējams, sekos ilgstoša izpārdošana un cenas kritums. Tiesa, Latvijai tas aizvien sola zināmus ieguvumus, ļaujot turpināt baudīt pēdējā laikā kritušās degvielas un siltumenerģijas cenas.