Titulētais Latvijas paralimpietis Aigars Apinis ceturtdien triumfēja Riodežaneiro paralimpisko spēļu diska mešanas sacensībās, izcīnot savu ceturto zelta medaļu karjerā.
Optimistiskos solījumus par Latvijas dzīvi eirozonā, ko pirms pāris gadiem tik cītīgi bārstīja gan dažādas institūcijas, gan politiķi, sāk nomainīt skaudra realitātes apziņa. Proti, šobrīd kuģa, uz kura tiks dalīti dažādi labumi, vietā iedzīvotājiem tiek piedāvāti ziņojumi par ekonomiskā pieauguma prognožu samazināšanu.
Nedēļas sākumā medijos nokļuva ziņa par to, ka, pēc Starptautiskā Valūtas fonda ekspertes Annas Iļjinas domām, Krievijas negatīvā ietekme uz Baltijas valstu ekonomikām samazināsies, kas lielā mērā ir saistīts ar šo valstu eksportētāju spēju pārorientēties uz jauniem tirgiem. Ja runājam par Latvijas ekonomiku kā vienotu veselumu, tad var teikt, ka ar Krieviju saistītās negācijas esam pārcietuši samērā mierīgi.
Pēdējā laikā dažādas institūcijas nākušas klajā ar aprēķiniem par iedzīvotāju pirktspējas izmaiņām gan Baltijas valstu, gan visas Eiropas ietvaros. Lai arī kādā ģeogrāfiskā griezumā tiktu apskatīts minētais jautājums, Latvija atrodas izaugsmes spicē. Tā, piemēram, pētījumu kompānija GfK nesen nāca klajā ar apziņojumu, ka Latvijas iedzīvotāju pirktspēja pagājušajā gadā palielinājusies vidēji par 6,6%, kas ir augstākais rādītājs Baltijas valstu vidū.
Kāda visai prominenta Latvijas ekonomista salīdzinājums, ka naftas cena un Krievijas rubļa kurss ir vienas monētas divas puses, ne vien turpina saglabāt savu nozīmi, bet ir ļoti ticams, ka jau visai drīz šīs savstarpējās saiknes aktualitāte pieaugs vēl vairāk. Jau šīs nedēļas beigās ir paredzēta daudziem tik nozīmīgā naftas eksportētāju valstu pārstāvju tikšanās, lai apspriestu iespējas varbūtējam melnā zelta ieguves samazinājumam, kas veicinātu iespējami augstāku šī stratēģiski svarīgā resursa cenu pasaules tirgū.
Kārtējā Eiropas Centrālās bankas (ECB) sēde noslēgusies ar jaunu ekonomikas stimulēšanas pasākumu izziņošanu, taču to raksturs rada bažas par jauna burbuļa veidošanu finanšu tirgū, kas var novest pie visai neparedzamām sekām nākotnē. Ekonomikas stutēšana pamatā notiek, aktivizējot kreditēšanu, kas savukārt palielinātu investīcijas un patēriņu.
Nav iespējams ārstus nolikt dzimtcilvēku stāvoklī un jaunā sistēma ir murgi un verdzība, par grozījumiem, ar kuriem pēc rezidentūras beigšanas jaunajiem ārstiem trīs gadus varētu būt jāstrādā valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādē, aģentūrai LETA izteicās Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.