Apinis: Eksports var dot otro elpu

Ja runājam par pārtikas eksportu uz Krieviju, tad teorētiskas realizācijas iespējas šajā tirgū saglabājas zivju konservu ražotājiem, uz kuru produkciju Krievijas noteiktais pārtikas embargo neattiecas. Taču kopumā gan noteikto sankciju, gan rubļa kursa svārstību, gan kādu pēkšņi konstatētu "neatbilstību" dēļ Krievijas tirgus aizvien var solīt dažādus nepatīkamus pārsteigumus. 

Daudz optimistiskāks skats ir, raugoties Rietumeiropas virzienā, un tas attiecināms arī uz Lielbritāniju, kura līdz šim bijusi septītais lielākais Latvijas eksporta tirgus. Jūnija beigās notiekošajā referendumā teiktais "nē" Eiropas Savienībai sākotnēji gan radījis visai daudz neskaidrību nākotnes kontekstā, tomēr galvenās īstermiņa bažas, kas saistītas ar mārciņas kursu, vismaz pagaidām sāk zaudēt aktualitāti. Pagājušajā mēnesī mārciņas kritums apstājies, un vērtspapīru tirgū vērojamais investoru intereses pieaugums par britu aktīviem ļauj izteikt cerību, ka šīs valūtas vērtība varētu pat pieaugt. Tikmēr ekonomiskās norises kontinentālajā Eiropā, kas saistītas ar patērētāju aktivizēšanos un līdz ar to augošu pieprasījumu, ir viens no skaidrojumiem Latvijas rūpniecības produkcijas izlaides pieaugumam, vedinot domāt par eksporta konjunktūras uzlabošanos reģionā.  

Arī kopējais mūsu valsts tautsaimniecības attīstības scenārijs patlaban šķiet patīkamāks nekā pirms dažiem mēnešiem. Par to liek domāt atsevišķu datu krikumi no Centrālās statistikas pārvaldes veiktajiem valsts iekšzemes kopprodukta izmaiņu aprēķiniem. Vēl gadu mijā Latvijas ekonomika balansēja uz recesijas robežas, taču gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo triju mēnešu periodu tās apjoms ir audzis par 0,4%, iespējams, norādot, ka tautsaimniecība pamazām sāk uzsilt. Statistika liecina, ka arī kreditēšanas apjomi gada pirmajos mēnešos ir pieauguši, kas vedina domāt, ka, turpinoties ražošanas un eksporta kāpumam, Latvijas ekonomika būs ieguvusi jaunus dzinējspēkus, lai beidzot izrautos no jau gadiem ieilgušā lēnīguma.