Uss bija notiesāts par masu nekārtību organizēšanu Minskā pagājušā gada 19.decembrī. Opozīcija 19.decembra vakarā rīkoja protestus Minskas centrā pēc prezidenta vēlēšanām, kurās atkārtoti uzvarēja Aleksandrs Lukašenko. Vairāki simti cilvēku šajos protestos tika aizturēti, un vairāk nekā 40 no viņiem ir notiesāti.
Baltkrievijas interneta mediji, atsaucoties uz Usa dzīvesbiedri Jevgeņiju Usu, ziņoja, ka Lukašenko ir Usu apžēlojis un bijušais prezidenta kandidāts sestdienas vakarā atbrīvots no republikāniskās cietuma slimnīcas Minskā.
Usa māte Sofija Usa pauda uzskatu, ka viņš atbrīvots veselības stāvokļa dēļ, un piebilda, ka prezidents viņu apžēlojis. Uss, kurš ir trešās pakāpes invalīds, bija no ieslodzījuma vietas pārvests uz cietuma slimnīcu Minskā.
Vēl nav oficiāla paziņojuma par to, ka Lukašenko būtu parakstījis dekrētu par Usa apžēlošanu.
Uss paziņoja žurnālistiem, ka viņu nav par ko apsveikt, kamēr nav atbrīvoti visi politieslodzītie, un ka viņš nodomājis piedalīties kampaņā par viņu atbrīvošanu.
Lukašenko pirms tam apžēloja vairāk nekā 20 notiesātos par piedalīšanos masu nekārtībās Minskā pagājušā gada 19.decembrī, un viņi tika atbrīvoti.
Usam bija piespriesta brīvības atņemšana uz 5,5 gadiem par masu nekārtību organizēšanu. Bijušie prezidenta kandidāti no opozīcijas Andrejs Saņņikovs un Nikolajs Statkevičs, kas notiesāti pēc tā paša Kriminālkodeksa panta, vēl atrodas ieslodzījumā.
Bulgārijas Ārlietu ministrija 1.septembrī paziņoja, ka Lukašenko solījis līdz oktobra vidum atbrīvot visus politieslodzītos.
Reaģējot uz represijām pret opozīciju pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām pagājušā gada decembrī, Eiropas Savienība un ASV šogad noteica sankcijas pret Lukašenko un viņa režīma amatpersonām.
ES dalībvalstu līderi piektdien pieprasīja nekavējoties atbrīvot un reabilitēt visus Baltkrievijas politieslodzītos. Šī prasība pausta ES līderu kopīgā paziņojumā, kas tika izplatīts, noslēdzoties ES Austrumu partnerības samitam Polijas galvaspilsētā Varšavā.
Baltkrievija, kas izpelnījusies ES nosodījumu par vardarbīgo vēršanos pret valdošā režīma pretiniekiem, piektdien nepiedalījās Austrumu partnerības samitā, kurā tika diskutēts par turpmākām ES attiecībām ar tās austrumu kaimiņiem.
Baltkrievijas delegācijai paredzētās vietas pie sarunu galda palika tukšas nākamajā dienā pēc tam, kad ES līderi brīdināja, ka neveidos attiecības ar autoritāro Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko līdz brīdim, kad režīms sāks ievērot cilvēktiesības.
Baltkrievija ir viena no sešām bijušajām padomju valstīm, kas iesaistījušās ES Austrumu partnerības programmā. Tomēr pats Lukašenko nevarēja ierasties uz samitu, jo viņam liegta iebraukšanas ES valstīs, kas ir daļa no ES vērstajām sankcijām pret Baltkrieviju par valdošā režīma vardarbīgo vēršanos pret opozīciju. Bija paredzēts, ka samitā Baltkrieviju pārstāvēs šīs valsts vēstnieks Polijā.