Viņš uzņēmās vidutāja lomu starp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, izpelnoties atzinību Eiropas Savienībā (ES) un ASV, kas pret "Eiropas pēdējo diktatūru" ir ieviesušas sankcijas. Baltkrievi arī nekautrējas nopelnīt uz Krievijas ieviestā rietumvalstu preču embargo rēķina, pirmdien vēsta laikraksts Diena.
5. septembrī Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā tika parakstīts pamiers, kura rezultātā Austrumukrainā daļēji norima karadarbība, kas prasījusi vairāk nekā 3500 cilvēku dzīvību. Nedaudz agrāk - 26. augustā - turpat Minskā pie viena galda sēdēja Petro Porošenko un Vladimirs, kuri, namatēva Lukašenko mudināti, pirms kārtējā miera sarunu raunda negribīgi sarokojās.
Pēc Minskas vienošanās Baltkrievija un Rietumi ir atjaunojuši dialogu. Pagājušajā nedēļā Briselē notika Baltkrievijas un ES sarunas par iespēju paplašināt sadarbību enerģētikas, transporta un zinātnes jomā, vēsta ziņu aģentūra Belta.
Atsevišķi baltkrievu uzņēmumi, lietojot atļautus un neatļautus paņēmienus, turpina ievest Krievijā aizliegtos rietumvalstu ražojumus, izmantodami, ka Baltkrievija ir Muitas savienības dalībvalsts. Tieši tāpēc uz valsts robežas ar Krieviju neveic muitas pārbaudes. Tā uz kaimiņvalsti tiek reeksportēti, piemēram, franču un itāļu sieri, uz kuru iepakojuma ir uzlīmēts uzraksts "Ražots Baltkrievijā", raksta Deutsche Welle.
Savukārt no rietumvalstīm ievestās zivis pilnīgi legāli caur Baltkrieviju var nonākt Krievijā. Tas nozīmē, ka par Norvēģijas lašu vai Spānijas garneļu, kas iefasētas Baltkrievijā, izcelsmes valsti tiek uzskatīta Baltkrievija.
Baltkrievu «nekaunība» ir sadusmojusi Krieviju, kas ir piedraudējusi slēgt savu tirgu atsevišķiem Baltkrievijas uzņēmumiem, kurus tur aizdomās par rietumvalstu gaļas, piena produktu, dārzeņu un augļu reeksportu.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 6.oktobra, avīzē Diena!