Krievijas varas iestādes ziņo, ka Brjanskas reģionā netālu no Černobiļas radioaktīvā piesārņojuma zonas mežu ugunsgrēki plosās 39 kvadrātkilometru platībā, tomēr nekāda radiācijas līmeņa paaugstināšanās atmosfērā nav konstatēta. Latvijas Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra vadītājs Jāzeps Malnačs vēsta, ka arī Latvijā nevienā no novērošanas stacijām nav konstatēts paaugstināts radiācijas līmenis. «Skuju kokiem radiācija uzkrājas skujās, un teorētiski, degot šādiem kokiem, radiācijas piesārņojums gaisā var palielināties. Taču daba zināmā mērā spēj ar šo problēmu cīnīties,» aģentūrai LETA atzina J. Malnačs.
Kopš traģiskās Černobiļas AES katastrofas, kas notika 1986. gada aprīlī, pagājis jau gandrīz ceturtdaļgadsimts, un piesārņojuma līmenis augsnē ir mazinājies. Zinātnieki vēsta, ka radioaktīvo izotopu cēzija - 137 un stroncija - 90 pussabrukšanas periods ir aptuveni 30 gadu, tāpēc pašlaik Černobiļas apkaimē radioaktīvais piesārņojums ir daudz mazāks nekā pēc 1986. gada katastrofas.
«Lielākā daļa piesārņojuma ir augsnē, ko mežu ugunsgrēki neietekmē, un tikai neliela daļa saglabājusies veģetācijā. Un no tās tikai ļoti niecīga daļa varētu izplatīties ar ugunsgrēku dūmiem,» aģentūrai Reuters stāsta Portsmutas Universitātes zinātnieks Džims Smits, kurš pētījis Černobiļas katastrofas sekas. Pēc viņa domām, atmosfērā varētu nonākt krietni mazāk par vienu procentu no sākotnējā piesārņojuma. Dž. Smits uzskata, ka daudz lielākas briesmas cilvēku veselībai rada ugunsgrēku izraisītais smogs, kas apgrūtina elpošanu.
Krievijas amatpersonas ziņo, ka mežu ugunsgrēkus pamazām izdodas savaldīt, diennakts laikā ugunsgrēku platība sarukusi par 10 000 hektāru. Tomēr gaidāms, ka tuvākās dienas Krievijā vēl saglabāsies karsts laiks, tāpēc iespējama jaunu ugunsgrēku izcelšanās.