Kā piemērus pieaugošajai Krievijas ietekmei laikraksts min miljonāra Leonīda Rožeckina mīklaino pazušanu, kā arī Jūrmalā notikušo 24 gadus vecā, iespējams, ar kontrabandas plūsmām saistītā uzņēmēja Nikolaja Kirilova slepkavību, piebilstot – “līdzīgi kā daudzos citos, arī šajā gadījumā nav nekādu cerību, ka slepkavas tiks atrasti.”
Tāpat The Guardian apraksta Jūrmalā notiekošo festivālu Jaunais vilnis, norādot – Latvijā ir populārs skumjš joks, ja šī it kā mūzikas festivāla viesu privātie budžeti ir lielāki par Latvijas valsts budžetu.
Vienlaikus izdevums bieži atsaucās uz Latvijas interneta portāla kompromat.lv žurnālista Leonīda Jakobsona pausto viedokli, ka Latvija kļuvusi arī par Krievijas organizētās noziedzības aktīvas darbības vietu. The Guardian saista kopā Krievijās noziedznieku aktivitātes ar Jauno vilni, citējot L. Jakobsona teikto, ka patiesībā Jūrmala ir vieta nevis mūzikas festivālam, bet vieta, kur tiekas “Krievijas mafija un Krievijas valdība, lai apspriestu kopējās problēmas, globālās problēmas un to, kā virzīt naudu caur Baltijas valstīm”.
The Guardian arī uzsver aizvien pieaugošo Latvijas lomu Krievijas netīrās naudas atmazgāšanā, citējot Eiropas Komisijas pagājušajā nedēļā iznākušu ziņojumu, kurā teikts – Latvija neko nedara, lai novērstu, ka tās banku sistēma tiek izmantota naudas atmazgāšanai un lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Aptuveni puse no visas Latvijā investētās naudas – aptuveni desmit miljardiem ASV dolāru – ir nerezidentu no bijušās PSRS valstīm, galvenokārt Krievijas, depozīti, norāda laikraksts.
The Guardian piebilst, ka pēc tam, kad Krievijas iedzīvotāju iecienītā Kipra lūgusi ES finanšu palīdzību, liels skaits bagāto krievu pārceļ savu naudu un uzņēmumus uz Latviju. “Latvija ir pirmā vieta, caur kuru naudas atmazgātāji nogādā savus līdzekļus Eiropas Savienībā,” laikrakstam paziņojis šīs jomas eksperts Toms Meins, piebilstot, ka “pēc tam, kad nauda nonākusi ES, kur ir ciešas saiknes starp bankām, ir viegli to pārvietot tālāk”. “Latvija ir viens no galvenajiem vārtiem, vājais punkts,” norādījis eksperts.
Izdevums pievēršas arī “spiegu tēmai”, atgādinot par Rīgas patlabanējā mēra Nila Ušakova iepriekšējās vēlēšanu kampaņas iespējamo saistību ar Krievijas izlūkdienestu naudu, kā arī norādot uz Krievijas izlūkdienestu augsto aktivitāti Latvijā.
Bijušais Latvijas PSR VDK aģents Boriss Karpičkovs, kurš šobrīd mitinās Lielbritānija, uzskata, ka Latvijas ģeogrāfiskā pozīcija, esot kā tiltam starp Krieviju un rietumiem, padara to par ideālu izejas punktu Krievijas spiegiem, kontrabandas plūsmām un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanai. “Latvija ir triju Baltijas valstu centrs. Krievijas slepenie dienesti izmanto Latviju kā tramplīnu, lai sūtītu savus cilvēkus uz Eiropas valstīm un ASV. Krievijas spiegi ar Latvijas pasēm var netraucēti ceļot pa visu Eiropas Savienību,” sarunā ar laikrakstu norādījis B. Karpičkovs.
The Guardian arī norāda uz Kremļa aizvien pieaugošo ietekmi uz krievu valodā iznākošajiem Latvijas plašsaziņas līdzekļiem. “Anonīmai ārzonas kompānijai pieder daudzi vadošie laikraksti, par kuru reālo īpašnieku tiek uzskatīts kāds prokremlisks uzņēmējs. Visi šie laikraksti atspoguļo Putinu labvēlīgā gaismā. Tāpat ļoti populāra ir proputiniskā Krievijas valsts televīzija. Tāpat Krievija izplata vēstures mācību grāmatas, lai skolās demonstrētu, ka Latvijas okupācija pēc 1944. gada bijusi “atbrīvošana””, teikts publikācijā.
Savukārt Latvijas baņķieris Valērijs Belokoņs, bijušais krievu valodā iznākoša laikraksta īpašnieks un futbola kluba Blackpool FC prezidents izsakās, ka nav nekādu šaubu par to, ka Maskava cenšas atgriezt Latviju savā ietekmes sfērā, raksta The Guardian. “Diemžēl tā ir taisnība. Es baidos no visa šī Krievijas kapitāla. Kapitāls ir ietekme. Latvija ir atvērta valsts. Un es neesmu pret tūrismu vai biznesu. Briesmas mazai valstij slēpjas tur, ka mēs kļūstam atkarīgi no Krievijas. Mums nepieciešams sevi aizstāvēt,” laikrakstam paziņojis finansists.