CENTRĀLTIRGUS KARALIENE

Otru roku viņa iekrampē savas sekretāres elkonī, kuru, izrādās, arī sauc Inga. Nana (pasē gan rakstīts Naina, taču viņai šis vārds nepatīk) pieliec galvu, ietur pauzi un iedomājas vēlēšanos - tā piepildoties, ja atrodas starp cilvēkiem ar vienādiem vārdiem. Mazo izrādi, nedaudz samulsuši, vēro trīs vīrieši - Centrāltirgus sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Basēvičs, grāmatas Tirgus stāsti autors Ēriks Hānbergs un fotogrāfs Uldis Briedis. "Tā," Nana atlaiž rokas un iekārtojas mīkstā klubkrēslā, koķeti piekārtojot svārkus, kas sniedzas līdz celim. No loga krītošajā gaismā pie viņas piegulošā džemperīša iemirgojas masīva, slīpēta stikla poga sirds formā. "Inga, jūs šodien šeit vienu stundu esat saimniece," nosaka Nana, paužot skolnieces gatavību atbildēt uz jautājumiem, "Es nekad intervijām iepriekš negatavojos, bet vienmēr esmu gatava atbildēt." Tā gan izrādīsies daļēja taisnība. Nana var ilgi runāt monologus par tirgus sūtību un nule kā izdoto grāmatu Tirgus stāsti. Kad parādās jautājumi par tieslietu ministra Gaida Bērziņa biznesu Centrāltirgus sirdī vai arī viņas finansiālajām iespējām nopirkt ekskluzīvu dzīvokli Jūrmalā par 250 tūkstošiem eiro, Nanas skatiens kļūst vērīgāks, tonis - skarbāks. GATERS KRĪT UZ CEĻIEM Oktobra vidū Rīgas Latviešu biedrības namā notika grāmatas Tirgus stāsti prezentācija ar kuplu sveicēju skaitu un ziedu kalniem. Nana Cibuļska bija šā pasākuma karaliene. Tā viņu nosauca Centrāltirgus padomes loceklis, Rīgas domnieks Ivars Gaters (TB/LNNK) un, kā jau karalienes priekšā pienākas, godu parādīja, nometoties uz viena ceļa un skūpstot roku. Cietos vākos iesietās krāsainās grāmatas autors ir Centrāltirgus štata darbinieks, publicists Ēriks Hānbergs. 2005.gadā iznāca Hānberga grāmatiņa Leģendārais Rīgas Centrāltirgus ar vēsturiskām ainām iz tirgus dzīves. Grāmatai bijis labs noiets, tādēļ Nana Cibuļska pie autora vērsusies atkārtoti ar ideju rakstīt turpinājumu Tirgus stāsti, tikai ar kādu jaunu niansi - tajā ieverts arī Cibuļskas dzīvestāsts. Lai lasītājs nezaudētu saikni ar tirgus saimnieces dzīves gājumu, katrs Nanas monologs izdalīts atsevišķā nodaļā ar bildīti un vēl izcelts tumšākiem burtiem. Savā ziņā šo grāmatu var uzskatīt par Nanas autobiogrāfiju. Grāmatas izdošana tirgum izmaksāja 1140 latu, jo pārējos izdevumus segusi izdevniecība Jumava, tai skaitā honorāru Hānbergam, kurš Centrāltirgū oficiāli atbild par kultūras pasākumu organizēšanu. Savu priekšnieci publicists raksturo kā "ārkārtīgi temperamentīgu tautsaimnieci". Hānbergs turpina kā no grāmatas: "Cibuļskas kundzes izpausmes ikdienā ir krāsainas un daudzveidīgas. Viņa var iet pa tirgu un, ieraugot kādu savu darbinieku, apskaut, sabučot un sākt runāt, līdz sanāk asaras. Un tad pārvēršas, ja ierauga, ka kāds smēķē vai kā citādi dara pircējam pāri. Ui, kā tad uzzibsnī!" Aizkaitinājumā tirgus priekšniece varot arī tirgotājam cigareti izraut no zobiem, man stāstīs kāds cits viņas pazinējs. Klausoties savu raksturojumu, Nana mīkstajā klubkrēslā vēlīgi smaida. Sešdesmit piecus gadus vecā vadītāja izskatās ļoti labi, liekot pat aizdomāties, vai pie gludās sejas ādas nav piestrādājusi arī ķirurga roka. Nanai Cibuļskai patīk apkārtējo uzmanība. Viņas draudzeņu lokā ir tādas sabiedrībā zināmas dāmas kā bijusī Saeimas spīkere Ingrīda Ūdre (ZZS) un transporta nozares eksperte Linda Baltiņa. Oktobra vidū uz grāmatas prezentāciju biedrības namā bija aicinātas ne tikai ar tirgu saistītas domes amatpersonas, bet arī vairāki ministri. Žurnāla Privātā Dzīve fiksētajās fotogrāfijās apsveicēju rindā stāv arī sabiedrības integrācijas lietu ministrs Oskars Kastēns un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Cibuļska stāsta, ka tieslietu ministrs aicināts "tādēļ, ka...", un saminstinās. Nu, tādēļ, ka tirgum bijusi liela tiesāšanās ar Vidzemes tirgus nomnieku. Ņemot vērā šīs juridiskās fineses, aicināts arī Gaidis Bērziņš. Ar konkrēto tiesvedību ministrs neesot saistīts. Šis apgalvojums gan īsti nepārliecina, ņemot vērā, ka tirgu tiesā pārstāvēja juridiska firma, ko savulaik dibinājis Bērziņa sievastēvs. Cibuļska, kas tirgū nostrādājusi teju visu mūžu, rāda pārsteigtu seju arī uz manu norādījumu, ka Gaida Bērziņa firma nomā vienu no Centrāltirgus spīķeriem. "Man par to nekas nav zināms!" PIE VARAS AR TĒVZEMIEŠIEM Nepilnu 19 gadu vecumā Nanu uz tirgu pie rokas aizvedusi mamma, lai caur pazīšanos iekārtotu par prečzini. Tirgus rūdījumu Cibuļska ieguvusi, strādājot par Tirdzniecības ministrijas inspektori un katru mēnesi apbraukājot visus 73 Latvijas tirgus. Tirgus vadībā Cibuļska nonāca 1997.gadā, kad kļuva par Rīgas Centrāltirgus valdes locekli. Izšķirošais un nopietnākais pavērsiens bija pēdējās pašvaldību vēlēšanas 2005.gada pavasarī. Cibuļska tajās kandidēja no zaļajiem zemniekiem. Dalot bukletus, aicināja darbiniekus balsot par sevi, taču tik un tā viņu domē neievēlēja. Toties jau pēc pāris mēnešiem iecēla par Centrāltirgus valdes priekšsēdētāju. Šim amatam viņu uzrunājis Rīgas domnieks Andris Ārgalis (TP). "Viņš man pateica: kāpēc vienmēr esi otrā? Kādēļ tev vienmēr jāmāca cilvēks, kas nāks šajā kabinetā? Un ar to parādīja man dzīves ceļu," secina Cibuļska. Vadītājas amatā viņu iecēla jaunā padome ar tēvzemieti Ventu Balodi priekšgalā. Drīz vien pēc tam biznesu tirgū sāka cits tēvzemietis - tagadējais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Tolaik viņš praktizēja kā advokāts un pārstāvēja partiju vairākās pašvaldības uzņēmumu padomēs. 2005.gada novembrī reģistrēta firma GIA, kas pieder Gaidim Bērziņam (27%), advokātei Ilzei Bagatskai (54%) un kādam Ahadovam Agigatam (19%). Šī firma no tirgus dabūja nomā vienu no spīķeriem, ko iznomāja tālāk tirgotājiem. Reāli tā darbojas kā starpnieks. Pagājušajā gadā firmai bija vairāk nekā 190 tūkstošu latu liels apgrozījums. Peļņa - 50 000 latu. Tirgum nomā firma maksājusi 60 000 latu, liecina uzņēmuma gada pārskats. Nana Cibuļska stāsta, ka no visiem tirgus spīķeriem reāli iznomājami esot divi, jo pārējie ir privātīpašums. Vai ministra Bērziņa firma nomas tiesības uz spīķeri ieguva konkursā, tirgus vadītāja nezinot. Paskaidrot, kā radās ideja par biznesa sākšanu tirgū, lāgā nevarēja arī pats Bērziņš: "Nu, radās tāda doma." KONSULTĒ AR BĒRZIŅU SAISTĪTA FIRMA Pēc tēvzemiešu nākšanas pie varas tirgū 2005.gadā labu pasūtījumu dabūja arī juridiskā firma Remedium. Mēnesi pēc Cibuļskas iecelšanas par valdes priekšsēdi firma uzvarēja Centrāltirgus rīkotajā konkursā par juridisko pakalpojumu sniegšanu par 24 000 latu. Analizējot Remedium vēsturi, arī šeit parādās saite ar tieslietu ministru Bērziņu. Šo firmu pirms vienpadsmit gadiem reģistrējis ministra nu jau mirušais sievastēvs. Firmas ofiss atrodas Strēlnieku ielā, kur kā advokāts praktizēja arī Gaidis Bērziņš. Remedium strādā cilvēki, kas bijuši saistīti arī ar citām Bērziņa firmām. Gadu pēc līguma noslēgšanas ar Centrāltirgu Remedium sāka vērienīgu tiesvedību par līguma laušanu ar Vidzemes tirgus nomnieku firmu Delta SBMB. Centrāltirgus uzskatīja, ka tā pārraudzībā esošā Vidzemes tirgus nomnieks saskaņā ar 2001.gadā noslēgto līgumu nav veicis apsolītās investīcijas piecu miljonu latu apmērā, tādēļ tiesas ceļā vēlējās lauzt nomas līgumu, piedzīt nenomaksāto nomas naudu un saņemt piecus miljonu latu kompensāciju par tirgum nodarītajiem zaudējumiem. Stāstot par Vidzemes tirgus nedienām, Nanas Cibuļskas acīs teju iezogas asaras. Nu jau maksātnespējīgās firmas Delta SBMB vainas dēļ tirgus pēdējos gados nav attīstījies. Tādēļ liela daļa šāgada tirgus peļņas aiziešot Vidzemes tirgus rekonstrukcijai. "Tur strādā 600 ģimeņu, par kurām man jārūpējas," nobažījusies skaidro saimniece. Šogad jūnijā Augstākā tiesa lauza Deltas SBMB nomas līgumu ar Vidzemes tirgu, taču noraidīja prasību par piecu miljonu piedziņu. Tiesas spriedumā norādīts, ka Centrāltirgus nav atbildējis uz 13 firmas nosūtītajām vēstulēm, kurās tika lūgts saskaņot Vidzemes tirgus attīstības plānu. Pirms diviem gadiem Rīgas domes īpašuma departaments atteicies saskaņot rekonstrukcijas projektu, norādot, ka Delta SBMB līgumu noslēgusi ar tirgu, nevis pašvaldību, kas ir zemes īpašnieks. Līdz ar to Deltai SBMB nemaz nebija tiesību tirgū kaut ko būvēt. Līguma laušanu par politiski motivētu uzskata firmas Delta SBMB saimnieks Ivars Černajs (bijušā valsts kontroliera Raita Černaja brālis). Pēc varas maiņas Rīgā, kad bijušo mēru sociāldemokrātu Gundaru Bojāru nomainīja Aivars Aksenoks (JL) un tirgū vadības grožus pārņēma Cibuļska, "likās, ka viss sakārtosies. Ar Cibuļsku izrunājāmies, viņa solīja, ka par šo lietu parūpēsies, bet pēc pāris mēnešiem uzzināju, ka iesniegta prasība tiesā. Tas man bija kā duncis mugurā," atceras Ivars Černajs. Par spīti Nanas Cibuļskas lielajai atsaucībai, to, cik Centrāltirgum izmaksāja tiesvedība ar firmu Delta SBMB, tā arī neuzzināju. Tiesāšanās vēl neesot pabeigta, - bija teikts pēc intervijas rakstiski atsūtītajā atbildē. Šajā gadījumā būtu interesanti uzzināt, kā tika aprēķināts honorārs firmai Remedium. Parasti civillietās honorāra lielumu nosaka proporcionāli prasības summai, kas šajā gadījumā bija pieci miljoni. BEZ KREDĪTA PĒRK ĪPAŠUMUS Nana Cibuļska sevi uzskata par jūrmalnieci. Jūrmalā viņai pieder vasarnīca 47 000 latu vērtībā, ko viņai 2002.gadā uzdāvinājusi kāda Inga Bērziņa. Tajā pašā gadā viņa par 34 000 latu iegādājusies arī 130 kvadrātmetru lielu dzīvokli Valdemāra ielā. Abi īpašumi pirkti bez kredīta, rāda zemesgrāmatas dati. Savukārt valsts amatpersonu ienākumu deklarācija liecina, ka tajā laikā Cibuļskas vidējais atalgojums Centrāltirgū bija 1200 latu pirms nodokļu nomaksas. Bankā viņai tobrīd bija uzkrāts ap 35 000 latu. Bez kredīta kopā ar dēlu 2006.gadā Cibuļska iegādājās arī prestižu dzīvokli Jūrmalā, Dzintaru prospektā, par 250 000 eiro. Šajā mājā dzīvokļu īpašnieku vidū bija arī advokāts Ivars Grunte un baņķieris Vilorijs Belokoņs. "Kredīta man nav. Es strādāju 25 gadus. Mana alga nav tikai maizītei. Nu, sanāca tā, ka mēs ar dēliņu kopā no bankas paņēmām rēķinu izdrukas, apskatījām un atdevām par dzīvokli. Es ļoti mīlu Jūrmalu," stāsta Cibuļska. Daļu naudas jeb 68 000 latu viņai uzdāvinājis tobrīd 23 gadus vecais dēls Artjoms. Nauda iegūta, pārdodot Cibuļskas mirušās mātes dzīvokli, kas bijis uz mazdēla vārda. Pagājušajā gadā Cibuļskas alga bija 4000 latu pirms nodokļu nomaksas. Uzņēmumu reģistru apkalpojošā Lursoft datubāze liecina, ka Cibuļskas dēls bijis līdzīpašnieks pavisam trīs firmās. Viņam piederējušas daļas atkritumu un kosmētikas produktu pārdošanas firmās. Patlaban viņa galvenais rūpals ir 2006.gadā dibināta juridiskā firma Jurlats. "Tā ir ļoti maza juridiska firmiņa. Nekādas saistības ar tirgu. Tā ir tik maza kā mazais bērns no silītes," skaidro Cibuļska. "Bet puse Jurlats pieder Centrāltirgus juristam Vjačeslavam Mitinam?" norādu, ka netieša saistība ar tirgu tomēr ir. "Prasiet juristam, nevaru atbildēt. Kāpēc man būtu jāinteresējas par mana vienīgā dēliņa firmu?" izslējusi muguru, atjautā Cibuļska. Par revidenti Cibuļskas dēla firmā Jurlats strādā Daina Rumpa. Šai sievietei arī pašai pieder firma KAS, kura pēdējos gados ieguvusi vairākus pasūtījumus tieši no Centrāltirgus. Pagājušajā gadā KAS uzvarēja konkursā par Centrāltirgus teritorijas ikdienas uzkopšanu par 40 000 latu. Šī firma ieguva arī vēl trīs citus pasūtījumus, kuru summas ir zīmīgas - Ls 9600, Ls 9998 un Ls 9957. Tieši tik daudz, lai nepārsniegtu 10 000 latu robežu, kad konkurss jāizsludina Iepirkumu uzraudzības biroja interneta mājaslapā. Ja summa ir zemāka, pietiek, ka publicē informatīvo paziņojumu uzņēmuma interneta mājaslapā vai vietējā avīzē, un plašs interesentu loks, visticamāk, par to nemaz neuzzina. Šogad janvārī par 9900 latiem KAS no Centrāltirgus izveda sniegu. Janvārī sniegs bija tikai mēneša sākumā. "Viens postulāts, no kura neatkāpjos: neviens mans draugs, neviens mana dēla draugs, neviens mans radinieks nav darbā pieņemts. Tāds man ir princips," grāmatā Tirgus stāsti skaidro Nana Cibuļska. UZSKATA SEVI PAR PROFESIONĀLI Laba profesionāle, organizatore un psiholoģe - Cibuļska uzskata, ka ietekmīgo amatu pelnījusi tieši šo īpašību dēļ. Arī viņas padotie piekrīt, ka Nana ir "ar aknām". Kā savu kabatu viņa pārzina ne tikai Centrāltirgu, bet arī tā pārraudzībā esošos Āgenskalna un Vidzemes tirgus. Nana pati iet tirgus apgaitās, tiesa, kopā ar miesassargu. Viņai ir arī dienesta auto ar šoferi, jo pirms desmit gadiem cietusi avārijā un kopš tā laika baidās sēsties pie stūres. Savu vārdu darbinieki gan nevēlas nosaukt. Baidās. No priekšnieces nešpetnā rakstura. Nokļūstot Cibuļskas nedraugu lokā, var nākties atvadīties no darba. Nanas aso raksturu izbaudījuši arī tirgotāji. Bez jau minētās cigarešu raušanas no mutes viņa aizrāda arī par nepareizu latviešu valodas lietojumu. Tai skaitā arī tirgus juristam Mitinam, kuram kopā ar Cibuļskas dēlu pieder juridiskā firma. Par Mitina latviešu valodu, jo sevišķi viņa sastādītajiem juridiskajiem dokumentiem, tirgū darbinieku vidū klīst anekdotes. Bez priekšnieces neviens cits gan neuzdrīkstas aizrādīt, tādēļ līgumi pēcāk tiekot izlaboti. Cibuļska pati latviešu valodu pārvalda brīvi, lai gan tā nav viņas dzimtā valoda. "Latvija nav mana dzimtene, bet tā ir mana tēvzeme. Šeit dzimis mans tēvs un vectēvs, pati esmu dzimusi Sibīrijā. Uzskatu, ka cilvēkam, kas dzīvo Latvijā un nerunā latviski, ir ļoti zema iekšējā kultūra," skaidro Nana un negaidīti sāk skaitīt Ojāra Vācieša dzejoli: Šo pašu svētāko tu neaizmirsti: Vai celies debesīs, vai jūras dzīlēs nirsti, Vai draugu pulkā dali savu prieku, Vai viens pats satiecies ar pretinieku - Tu esi Latvija!