Tas nenozīmē, ka Krievijas spēki nevar realizēt vēl vienu tādu pašu kampaņu kā Ukrainā. Maskava to var, ja vien pretinieks līdzinās Ukrainai, taču Krievijas armijai nav pa spēkam kaujas laukā sakaut mūsdienīgas NATO valstu armijas, uzskata eksperts.
Tomēr Krievija strauji pārapbruņojas un modernizē militāro mācību programmas, līdz ar to pēc desmit gadiem pasaulei ir "jābūt gatavai karam" starp Krieviju un Rietumiem vai arī virknei lielu reģionālu konfliktu par dabas resursiem un ietekmes sfērām.
Kaut arī Krievijas armijā ir atsevišķas modernizētas vienības un Krimā veiksmīgi darbojās dažas Federālā drošības dienesta (FDD) vienības, kopumā aina Krievijas bruņotajos spēkos ir bēdīga, norāda Felgengauers.
"Karavīru bruņojums un aprīkojums neatbilst mūsdienu standartiem. Viņiem nav ne ieroču, ne aizsardzības, ne komunikācijas [kā mūsdienu armijām]. Būtībā nekas nav mainījies. [Krievija neražo] mūsdienīgas šautenes vai normālas lodes, vai artilērijas lādiņus un nemitīgi šauj ar vecajiem," sacīja eksperts.
"Nav nekādu snaiperu šauteņu, nekādu snaiperu. Ir saujiņa FDD speciālistu, kas lieto ārzemju ieročus un lodes. Krievijas tanki ir antikvāri un slikti bruņoti, un tos labprātīgi pērk tikai tās valstis, kurām nav problēmu ar dzimstības līmeni," sacīja Felgengauers.
Krievijas aviācija "nespēj efektīvi atbalstīt sauszemes spēkus, jebkurā gadījumā naktī vai sliktos laika apstākļos". Turklāt Krievijas gaisa flote ir antikvāra, un visi modernākie radari ir ražoti ASV. "Mēs tos iepriekš pirkām, bet vairāk mēs tos nedabūsim, un Krievija nespēj saražot ekvivalentus," norāda eksperts. Tai nav globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) vadīšanas sistēmas, kas mūsdienu armijas padara efektīvas.
Felgengauers secina, ka Krievijas bruņotie spēki pašlaik ir "Pakistānas līmenī. Protams, [Krievijai] ir kodolieroči, raķetes un zemūdenes. Taču neviens droši nezina, ne arī vēlas noskaidrot, cik daudzas no tām patiešām ir pielietojamas kodolkara gadījumā".
Reformu veikšana Krievijas armijā nebūs vienkārša, jo "visas nopietnās modernizācijas Krievijas vēsturē ir paļāvušās uz Rietumu tehnoloģijām", kurām tagad būs grūtības piekļūt, skaidro eksperts.
Turklāt Krievija kopumā ir ļoti provinciāla valsts, kas atrodas pasaules progresa nomalē, īpaši attiecībā uz bruņotajiem spēkiem. Tā bija izolēta jau cara laikā, un tās politiskie un militārie līderi nesaprot, kas ir mūsdienīgs karš, sacīja Felgengauers.
"Viņi ir informēti, ka ir jaunas tehnoloģijas un taktikas, bet savus kareivjus viņi apmāca karot tāpat, kā viņi to darīja Otrā pasaules kara laikā, kaut arī attīstītā pasaule ir krietni gājusi uz priekšu. Ja viņi pieņems, ka viņi ir guvuši lielus panākumus Krimā, tā būs liela traģēdija. Tas bija inscenējums un putnubiedēklis, nevis realitāte," saka eksperts.
"Protams, kāds Maskavā varbūt domā, ka var uzvarēt apjomīgu karu, bet tie ir maldi". Šāds karš varētu līdzināties "ar šķēpiem bruņotu zulu karotāju cīņai pret angļiem, kas bruņoti ar automātiem", vai Sadama Huseina milzīgās armijas karam pret daudz mazākiem, bet labāk apbruņotiem un komandētiem spēkiem amerikāņu vadībā.
"Krievijas komandieru vidū arī ir ļoti izplatīts uzskats, ka ekonomiskās krīzes laikā vieglāk savervēt karotājus, jo tie, kuri nevar atrast darbu privātajā sektorā, labprāt kļūs par karavīriem. Taču mūsdienīgā armijā tā nestrādā," teikts komentārā.
Ukraina Maskavai ir perifēras aizsardzības josla pret tās "galveno pretinieku - ASV", līdz ar to Ukrainas zaudēšanu Krievija uztver kā perimetra pārrāvumu, tādēļ Maskava grib "noturēt Ukrainu par katru cenu".
Felgengauers prognozē, ka tuvākajās nedēļās Ukrainas austrumos turpināsies nestabils pamiers, jo abām pusēm ir vajadzīgs pārtraukums karadarbībā. "Tas neturpināsies ilgi, un pavasara beigās vai vasaras sākumā karadarbība no jauna pastiprināsies. Krievijas mērķis ir acīmredzams - atjaunot kontroli pār Ukrainu. Un tas nozīmē, ka [Maskavu] interesē nevis Debaļceve, bet gan Kijeva".