ES ārlietu ministri nolemj atsākt sarunas ar Krieviju

Par to, ka darbs pie partnerības līguma izstrādes ir jāturpina, tagad ir pārliecinātas arī tādas valstis, kā Lielbritānija, Zviedrija, Igaunija un Latvija, kas līdz šim uzstāja uz stingrākas nostājas ieņemšanu attiecībās ar Krieviju. Kā pēc  pirmdienas sarunām Dienai uzsvēra ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP), vairums dalībvalstu ir pārliecinātas par nepieciešamību noformēt līgumiskā veidā abu pušu attiecības. «ES un Krievijas līgums sašaurina manevrus divpusējām piruetēm,» uzsvēra M.Riekstiņš. «Mēs neaizveram Gruzijas konflikta lappusi,» bija teikts pirmdien izplatītā kopējā Lielbritānijas ārlietu ministra Deivida Milibanda un Zviedrijas ārlietu ministra Karla Bilta paziņojumā. D.Milibands arī atgādināja, ka Krievija joprojām nav izpildījusi visas apņemšanās Gruzijas konflikta sakarā, vēsta Reuters. Ministru lēmums atgriezties pie sarunu galda gan nebija saistošs. Tā kā sarunas bija pārtrauktas tikai uz laiku, tad par to atsākšanu pietiek ar Eiropas Komisijas un prezidējošās valsts Francijas lēmumu. Valstu atšķirīgās nostājas Krievijas jautājumā pirmdien demonstrēja to nespēja vienoties par kopīgiem ministru padomes secinājumiem. Tajos bija paredzēts uzsvērt, ka Krievija nav izpildījusi visas savas saistības Gruzijā, tai skaitā neatvelkot spēkus no visām iepriekš ieņemtajām teritorijām. Neoficiālās sarunās diplomāti atzīst, ka vienoties nav bijis iespējams, jo Polija un Lietuva uzstājušas, ka nevēlas sarunu atsākšanu ar Krieviju. Tādēļ sanāksme vien noslēdzās ar prezidējošās valsts Francijas paziņojumu.Kā jau vēstīts, ES un Krievijas partnerības līgums paredz aptvert visas nozīmīgākās sadarbības jomas – politiskās, tirdzniecības un ekonomiskās attiecības. Politikas analītiķi vairākkārt ir uzsvēruši, ka tieši ES būtu svarīgāk noslēgt partnerības līgumu ar Krieviju, jo pēdējā izmanto šī brīža situāciju un mēģina panākt sev izdevīgas vienošanās ar valstīm divpusējās sarunās.