Krievijas laikraksts Rosijskaja gazeta secina, ka Briseles sanāksme kārtējo reizi apliecināja stratēģiskas un vienotas pieejas trūkumu Eiropas attiecībās ar Krieviju. "Galvenais secinājums, kas izriet no Briseles sanāksmes, — lielākā daļa eiropiešu nevēlas nopietni un ilgstoši strīdēties ar Maskavu," spriež laikraksts Izvestija. Vēl skaidrākus secinājumus izdara laikraksts Tvoi deņ, kas uzvaroši paziņo: "Eiropa turpinās pumpēt mūsu naftu un gāzi!"
Krievijas Ārlietu ministrija atzinīgi novērtējusi ES līderu centienus atturēties no attiecību saasināšanas ar Maskavu. Krievija secina, ka bargākas pieejas atbalstītāji palikuši mazākumā, bet vairākums ES dalībvalstu izvēlējās "atbildīgu pieeju" un savstarpēji izdevīgu sadarbību ar Krieviju.
Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo pēc Briseles sanāksmes atzina, ka ES sadarbība ar Krieviju nevar turpināties tā, it kā nekas nebūtu noticis. ES valstu līderi vienojās atlikt sarunas par jauna partnerattiecību līguma noslēgšanu ar Krieviju, kamēr tās karaspēks nav izvests no Gruzijas. Vladimirs Čižovs, Krievijas sūtnis ES, gan apgalvo, ka Dienvidosetijas reģionā esot palikuši tikai Krievijas "miera uzturēšanas spēki". "Tas papildu Krievijas spēku kontingents, kas tika ievests, lai pastiprinātu miera spēkus un uzspiestu Gruzijai mieru, pilnībā ir izvests," informē V.Čižovs.
Krievijas Ārlietu ministrija savā paziņojumā izsaka nožēlu par ES lēmumu atlikt sarunas par jaunā partnerattiecību līguma noslēgšanu. "Mēs esam ieinteresēti to noslēgt ne mazāk kā ES," teikts ministrijas paziņojumā. Rietumvalstu līderi pašlaik nevēlas naidoties ar Krieviju, jo baidās, ka šāds konflikts varētu apdraudēt Krievijas naftas un gāzes piegādi Eiropai. Polija un Baltijas valstis centās panākt stingrāku ES reakciju, bet Austrumeiropas līderu aicinājumi nav atraduši dzirdīgas ausis. Krievijas laikraksts Izvestija secina, ka Vācija, Francija un Itālija kļuvušas par Krievijas "advokātiem" ES. Pēc laikraksta domām, Krievijai paveicies, ka ES prezidējošās valsts pienākumus pašlaik pilda Francija, jo Polijas vai Igaunijas prezidentūras laikā ES reakcija būtu daudz asāka.