Lietuvas iebildumi
Jaunais mandāts sarunām ar Krieviju aptver visas iespējamās sadarbības jomas, tai skaitā dod iespēju runāt par Latviju interesējošajiem jautājumiem, piemēram, transporta, eksporta tarifiem. Jaunajam līgumam, kā iecerēts Briselē, būs jāiezīmē Krievijas un ES turpmāko attiecību gaita. ES bija svarīgi panākt vienošanos par jaunu sarunu sākšanu pirms jūnijā plānotā sammita ar Krieviju, kurā pirmoreiz piedalīsies nesen ievēlētais prezidents Dmitrijs Medvedevs. Daļa rietumvalstu diplomātu neslēpj cerības, ka D.Medvedevs varētu ieņemt mērenāku nostāju, nekā viņa priekštecis, tagadējais premjers Vladimirs Putins. Pēdējos ES un Krievijas sammitos būtiskas vienošanās netika panāktas.
Jāatgādina, ka vispirms sarunu sākšanu par jauna sadarbības līguma izstrādi bloķēja Polija, tādējādi mēģinot panākt, lai Krievija atceļ aizliegumu importēt Polijas gaļu. Kad kompromiss starp Poliju un Krieviju tika panākts, viešot cerības, ka ES varēs dot zaļo gaismu sarunām, šo soli nobloķēja Lietuva. Viļņa vēlējās mandātā panākt daudz stingrāku valodu vairākos jautājumos: par enerģētisko drošību, teritoriālo konfliktu Gruzijā un Moldovā risināšanu, 1991.gada Medininku slepkavības organizatoru saukšanu pie atbildības.
Jārunā par problēmām
Galu galā Viļņa piekrita atbalstīt mandātu pēc tam, kad tam tika pievienoti papildu paziņojumi. Tiek pausta arī apņemšanās risināt naftas vada Družba jautājumu un sadarboties tieslietu jautājumos. Kopīgs paziņojums pievienots par gatavību veicināt Gruzijas un Moldovas "iesaldēto konfliktu" atrisināšanu. Kopumā mandāta tekstam ir pievienoti septiņi paziņojumi. Tai skaitā ir iekļauta Lielbritānijas prasība pārrunāt ar Krieviju noindētā aģenta Aleksandra Ļitviņenko lietu.
Lai arī Latvija atbalstīja Lietuvas nostāju lielākajā daļā no minētajiem jautājumiem, tā tomēr, tāpat kā Igaunija, uzskatīja, ka svarīgāk ir vispār sākt sarunas ar Krieviju. Tā kā jaunais ES un Krievijas sadarbības līgums būs jāapstiprina visām dalībvalstīm, tad šī būs vēl viena iespēja valstij paust savas iespējamās bažas kādā no jautājumiem. "Svarīgākais, ka mums ir visu dalībvalstu vienošanās apstiprināt mandātu, un problemātiskie jautājumi joprojām būs partnerības sarunu jautājums," uzsver ES prezidējošās valsts Slovēnijas ārlietu ministrs Dmitrijs Rupels.