Polijas premjerministrs Donalds Tusks par šo priekšlikumu pavēstīja piektdien preses konferencē, kas tika rīkota ES un postpadomju valstu samita ietvaros.
Attiecīgos līdzekļus aizdevuma formā piešķirtu Eiropas Investīciju banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, kā arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Pie tam netiek prasīta tūlītēja Lukašenko atkāpšanās no amata, lai gan vēlēšanās, kuras ES un ASV varētu atzīt par demokrātiskām, pēc Briseles domām, viņš varu tik un tā varu zaudētu.
ES sacenšas ar Krieviju par ietekmi uz Minsku, un Baltkrieviju šobrīd piemeklējusi dziļa ekonomiskā krīze. Taču Lukašenko, vismaz pagaidām, nav izrādījis ieinteresētību par Briseles piedāvājumiem. Viņš pat atteicās nosūtīt uz Varšavā notiekošo ES un postpadomju valstu saietu Baltkrievijas pārstāvi.
Uz iepriekšējo ES piedāvājumu piešķirt trīs miljardus eiro apmaiņā pret reformām, kas tika izteikts pagājušā gada decembrī, Lukašenko atbildēja ar masīvu opozīcijas demonstrāciju apspiešanu. Savukārt pēdējo SVF aizdevumu, kas tika piešķirts rubeļa stabilizācijai, Minska vēlēšanu priekšvakarā iztērēja ierēdņu algu paaugstināšanai.
Kā ziņots, ES līderi piektdien izplatīja paziņojumu, pieprasot nekavējoties atbrīvot un reabilitēt Baltkrievijas politieslodzītos.
27 bloka dalībvalstu vadītāju paziņojumā, kas izplatīts pēc Varšavā notikušā tā dēvētās Austrumu partnerības samita noslēguma, izteikts aicinājums "nekavējoties atbrīvot un reabilitēt visus [Baltkrievijas] politieslodzītos" un pausts satraukums par cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos šajā valstī.
ES dalībvalstu līderi arī pauda bažas par saņemto informāciju, ka šiem cietumniekiem liegta piekļuve advokātiem un medicīniskajai aprūpei un nav ļauts tikties ar tuviniekiem, turklāt pret viņiem vērsts "psiholoģisks un fizisks spiediens".
Tajā pašā laikā Armēnijas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas pārstāvji atteicās minēto deklarāciju parakstīt. Kā norāda diplomāti, Tbilisi, piemēram, baidās, ka Minska varētu atriebties un atzīt Gruzijas separātisko provinču - Abhāzijas un Dienvidosetijas - neatkarību. Arī Kijeva nevēlas sabojāt attiecības ar savu kaimiņvalsti.
Tikmēr ES līderi atkārtoti aicināja Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš arī piedalījās samitā, nemēģināt panākt bijušās premjerministres Jūlijas Timošenko notiesāšanu, ja Kijeva vēlas nākotnē ar ES noslēgt tirdzniecības un politiskās sadarbības līgumu.