Mācības ilgs astoņas dienas un tajās tiks apgūta salu un sēkļu "sagrābšana un kontrolēšana", paziņoja Ķīnas kara flotes preses pārstāvis.
Manevros Guandunas provinces piekrastē piedalīsies kuģi, zemūdenes un aviācija. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka mācībās no abām pusēm piedalīsies 18 kuģi, 21 aviācijas tehnikas vienība, 15 kaujas tehnikas vienības un 250 jūras kājnieki;.
"Salīdzinot ar iepriekšējām mācībām, šīs mācības ir dziļākas un daudz plašākas, ja runājam par organizāciju, uzdevumiem un vadību," norādīja Ķīnas kara flotes preses pārstāvis.
Ķīna pretendē uz gandrīz visu Dienvidķīnas jūru un ir uzbūvējusi tajā vairākas mākslīgās salas militāro objektu atbalstam.
Tomēr starptautiskais tribunāls jūlijā nolēma, ka "nav juridiska pamata Ķīnas pretenzijām uz vēsturiskām tiesībām jūras apgabalos, kurus iekļauj Pekinas patvaļīgi nospraustā līnija", un Pekina ir pārkāpusi Filipīnu tiesības tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.
Reaģējot uz to, Ķīna paziņoja, ka "nepieņem un neatzīst" tribunāla lēmumu. Ķīna jau iepriekš paziņojusi, ka šīs tiesas jurisdikciju neatzīst un tādējādi tās lēmumiem nav juridiska spēka.
Prasību Hāgas tiesā 2003.gadā iesniedza Filipīnas, kas uzskata, ka tām pieder Spratlija salas un Skārboro sēklis, kas atrodas tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.
Ķīnas un Krievijas militāro mācību precīza norises vieta netiek atklāta, bet, pēc visa spriežot, tās nenotiks ūdeņos, uz kuriem pretendē arī citas valstis.
Ķīnas flotes preses pārstāvis norādīja, ka mācību mērķis ir "stiprināt Ķīnas un Krievijas flotu spējas stāties pretī drošības draudiem jūrā".
Ķīnai un Krievijai ir tuvas militārās un diplomātiskās saites un to nostāja bieži ir pretēja Rietumu, sevišķi ASV nostājai.
Pagājušā gada augustā abas valstis noorganizēja militārās mācības Japāņu jūrā Vladivostokas apkārtnē. Mācībās piedalījās 22 abu valstu kuģi, 20 lidmašīnas un vairāk nekā 500 jūras kājnieki.
Savukārt pērnā gada maijā abas valstis sarīkoja pirmos kopīgos manevrus Eiropas ūdeņos - Melnajā jūrā un Vidusjūrā.