„Bankas ir jebkura atbalsta, kuru mēs saņemsim, galamērķis, vai tā būs tieša palīdzība bankām, vai palīdzība, kuru mēs saņemsim caur citiem sektoriem un nosūtīsim bankām, jo mūsu lielākā problēma ir banku rekapitalizācija,” paziņojis M. Saris. Pēc viņa vārdiem, Kipra cer uz jau izsniegtā kredīta atmaksas termiņa pagarināšanu par pieciem gadiem, kā arī procentu likmes samazināšanu no 4,5% līdz 2,5%. M. Saris arī piebilda, ka Kipra nelūdz Krievijai vēl vienu aizņēmumu.
Ceturtdien rit jau otrā sarunu diena starp Kipras delegāciju un Krievijas amatpersonām par finanšu palīdzības piešķiršanu nelielajai salu valstij. Trešdien notikušās sarunas ar Krievijas finanšu ministru Antonu Siluanovu un pirmo vicepremjeru, par Krievijas finanšu politiku atbildīgo Igoru Šuvalovu, noslēdzās bez rezultātiem.
Jāatgādina, ka Kipras glābšanas programma sestdien tika saskaņota Briselē, un sastāv no divām daļām – starptautisko kreditoru (SVF, Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Komisijas) garantiju piešķit Kiprai kredītu 10 miljardu eiro apmērā un 5,8 miljardiem eiro, kuri jāatrod pašai Kipras valdībai, lai tā saņemtu kredītu. Sākotnēji Kipra plānoja aplikt ar vienreizēju nodokli depozītus valsts bankās, tomēr vēlāk Kipras parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu noraidīja šo likumprojektu.
Galveno likumdevēju sašutumu izraisīja tieši prasība, ka Kipras banku klientiem par saviem depozītiem jāmaksā vienreizējs nodoklis. Noguldītājiem, kuru banku kontos ir mazāk nekā 20 000 eiro, šis vienreizējais nodoklis nebūtu jāmaksā, savukārt noguldītājiem, kuru kontos ir no 20 000 līdz 100 000 eiro, būtu jāmaksā nodoklis 6,75% apmērā, bet tiem, kuru noguldījumi pārsniedz 100 000 eiro - 9,9% apmērā. Noguldītāji kā kompensāciju saņemtu savu banku akcijas. (Sākotnējā iecere paredzēja 6,75% nodevu noteikt visiem noguldījumiem, kas mazāki par 100 000 eiro.)
Šī iemesla dēļ Kipras valdība sagatavojusi alternatīvu plānu jeb plānu B. Ceturtdienas pēcpusdienā šo plānu apspriedīs Kipras parlaments, un zināms, ka piedāvājums paredz ieviest stingru kontroli pār kapitāla kustību, lai izvairītos no līdzekļu masveida aizplūšanas pēc banku atvēršanas. Plāna cita daļa savukārt paredz pieņemt atsevišķu likumu par maksātnespējīgo banku slēgšanu. Parlaments uz iknedēļas sanāksmi ieplānojis tikties plkst.16 pēc Latvijas laika.
Tāpat kļuvis zināms, Kipras politiķi jau vienojušies izveidot investīciju fondu plāna B ietvaros, lai ar eirozonas aizdevējiem spētu panākt vienošanos par valsts glābšanas programmu. Vienlaicīgi kategoriski noraidīta nodokļa piemērošana banku depozītu turētājiem, kura dēļ izgāzās iepriekš panāktā vienošanās.
Pagaidām gan nav informācijas par to, kā šis investīciju fonds tiks veidots, taču mediji iepriekš vēstījuši, ka tajā tiks apvienoti ienākumi no valsts un privāto pensiju fondu nacionalizēšanas, kā arī no obligācijām, kas emitētas apmaiņā pret nākotnes dabasgāzes ienākumiem. Laikraksts Phileleftheros ziņo, ka tādējādi tiks iegūti aptuveni 3,5 miljardi eiro no 5,8 miljardiem eiro, ko Kiprai nepieciešams iegūt, lai nodrošinātu eirozonas aizdevumu. Šobrīd informācija par to, kā tiks iegūti atlikušie līdzekļi, nav pieejama.
Tāpat izskanējusi informācija, ka jaunajā plānā "zināmā veidā" iekļauta arī Krievijas finanšu palīdzība, tomēr pagaidām nav skaidrs, kā tā varētu izpausties, jo sarunas Maskavā joprojām turpinās.
Jānorāda, ka Kipras bankas būs slēgtas līdz 25.martam. Eiropas Centrālā banka paziņojusi, kas līdz šim datumam turpinās nodrošināt bankām nepieciešamo likviditāti, bet pēc 25. marta tas notiks vienīgi gadījumā, ja būs apstiprināta ar ES un SVF saskaņota banku glābšanas programma