Arktika, kas globālās sasilšanas ietekmē kļūst pieejamāka, pēdējos gados kļuvusi par ģeopolitiskās konkurences vietu starp valstīm, kas veido Arktikas Padomi - ASV, Dāniju, Islandi, Kanādu, Krieviju, Norvēģiju, Somiju un Zviedriju.
Arktikas Padomes ministru tikšanās plānota trešdien un ceturtdien.
"Visiem jau sen ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir mūsu teritorija, tā ir mūsu zeme," preses konferencē Maskavā paziņoja Lavrovs, piebilstot, ka Krievija ir atbildīga par drošības garantēšanu Arktikas piekrastē.
"Ļaujiet man vēlreiz uzsvērt - tā ir mūsu zeme un mūsu ūdeņi," sacīja Lavrovs.
"Bet, kad NATO mēģina attaisnot savu iespiešanos Arktikā, tā droši vien ir nedaudz citādāka situācija, un šeit mums ir jautājumi mūsu kaimiņiem, piemēram, Norvēģijai, kas mēģina pamatot nepieciešamību NATO ienākt Arktikā," paziņoja Lavrovs.
ASV februārī nosūtīja bumbvedējus uz militārajām mācībām Norvēģijā, Rietumiem mēģinot paplašināt savu militāro klātbūtni reģionā.
2018.gadā ASV jūras spēki pirmo reizi kopš pagājušā gadsimta 80.gadiem nosūtīja uz Norvēģu jūru lidmašīnas bāzes kuģi.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēdējos gados piešķīris Arktikas reģionam stratēģisku prioritāti un palielinājis investīcijas militārajā infrastruktūrā un derīgo izrakteņu ieguvē.
Krievija arī plāno izmantot jaunus ledlaužus, lai Arktikā būtu iespējams kuģot visu gadu.
Lavrovam Arktikas Padomes kuluāros Reikjavīkā plānota atsevišķa tikšanās ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu.