Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien apsūdzēja Krieviju karaspēka izvietošanā pie robežas un ASV apsolīja palīdzēt Ukrainai Krievijas agresijas gadījumā.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs piektdien pavēstīja, ka Krievija būs spiesta reaģēt, ja ASV nosūtīs karavīrus uz Ukrainu.
"Viennozīmīgi, tāda scenārija attīstība novestu pie tālākas spriedzes pieaugšanas Krievijas robežu tuvumā," žurnālistiem sacīja Peskovs.
Viņš pavēstīja, ka ASV karavīru ierašanās Ukrainā prasīs Krievijai pieņemt papildu mērus savas drošības garantēšanai, sīkākus komentārus nesniedzot.
Vienlaikus viņš uzstāja, ka Krievija nesper nekādus soļus, kas apdraudētu Ukrainu.
Viņa komentāri izskanēja pēc Vašingtonas brīdinājuma Krievijai "neiebiedēt" Ukrainu. Saviem ukraiņu kolēģiem zvanīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins un valsts sekretārs Entonijs Blinkens, uzsverot Vašingtonas atbalstu.
Ukrainas armijas virspavēlnieks ģenerālleitnants Ruslans Homčaks 30.martā paziņoja, ka Krievija koncentrē savu karaspēku pie Ukrainas robežas un ka Maskavas atbalstītās teroristu bandas pastāvīgi pārkāpj pērn panākto vienošanos par pamieru.
Kopš februāra vidus apšaudēs Austrumukrainā jau krituši 26 ukraiņu karavīri.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas finanšu, aizsardzības, enerģētikas un citām nozarēm.