Lielākās desmitgadēs
Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka tāda mēroga jūras spēku mācības Maskava nav rīkojusi «vairākas desmitgades». Aizsardzības resors apgalvo, ka tajās piedalīsies karakuģi no visām Krievijas kara flotēm - Ziemeļu, Baltijas, Melnās jūras un Klusā okeāna.
Mācību laikā paredzēts veikt karaspēka un bruņutehnikas izsēdināšanu «nesagatavotā» piekrastē Krievijas Ziemeļkaukāza reģionā un veikt dažādus manevrus Vidusjūrā. «Galvenais mācību mērķis ir sagatavoties uzdevumiem, ko veiktu kaujas grupa ar karavīriem no dažādām karaspēka daļām ārpus Krievijas Federācijas teritorijas, sagatavot tās izvietošanu un vadīt koordinētu apvienotās Jūras spēku grupas rīcību saskaņā ar vispārēju plānu,» teikts Aizsardzības ministrijas paziņojumā, kurā piebilsts, ka mācību laikā notiks arī gatavošanās pretterorisma un pretpirātisma operācijām.
Maskava nav atklājusi, cik kuģu un karavīru piedalīsies šajos manevros. Pēdējos gados Krievija regulāri ir rīkojusi mācības, kurās piedalās vairākas kara flotes, no kurām pēdējās notika pagājušā gada augustā Vidusjūrā. Toreiz mācību operācijā piedalījās trīs lielas amfībijas, divas fregates, mīnu kuģis un divi atbalsta kuģi, vēsta aģentūra RIA Novosti.
Pērnā gada sākumā V. Putins, vēl esot Krievijas premjerministra amatā, paziņoja par plāniem līdz 2020. gadam veikt apjomīgu bruņoto spēku modernizāciju, kurai paredzēts tērēt 659 miljardus dolāru (350 miljardi latu). Pagājušajā nedēļā Aizsardzības ministrija informēja, ka līdz 2016. gadam Krievijas Jūras spēki saņem vairāk nekā 50 jaunu karakuģu, tajā skaitā sešas Borej tipa kodolzemūdenes. Pirmā no tām - Jurijs Dolgorukovs - tika nodota Jūras spēku pārziņā 30. decembrī. Līdz šim Jūras spēku īpašumā bija divas šā tipa zemūdenes.
Cīņa par Melno jūru
Skaidrs, ka Krievija, kuru jau gandrīz 14 gadu vada bijušais Valsts drošības komitejas aģents V. Putins, ar šīm apjomīgajām mācībām cenšas pasaulei atgādināt par savām ambīcijām būt par lielvaru, ja ne citādi, tad vismaz militārajā ziņā.
Tomēr ekspertiem dīvains šķiet mācību laiks un norises vieta. Vislielākās aizdomas ir par manevru rīkošanu Vidusjūrā laikā, kad aizvien intensīvākas kļūst cīņas pilsoņkara pārņemtajā Sīrijā, kuras autoritārā prezidenta Bašāra el Asada režīmam Krievija ir tuvākais sabiedrotais un lielākais bruņojuma piegādātājs.
Izskanējuši minējumi, ka militārās mācības ir tikai aizsegs, lai sāktu masveidīgu Sīrijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu evakuāciju. Krievijas vēstniecībā Damaskā esot reģistrējušies 9000 Krievijas pilsoņu, tomēr Sīrijā dzīvojošo un strādājošo krievu skaits varētu būt pat 30 tūkstoši, raksta The Christian Science Monitor.
Pagājušā mēneša beigās Krievijas mediji, atsaucoties uz avotiem militārajās aprindās, ziņoja, ka Melno jūru atstājuši vismaz trīs Krievijas desantkuģi, kuri devušies uz Maskavas īrēto ostu Sīrijas Vidusjūras piekrastes pilsētā Tartūsā. Gaidāms, ka tie galamērķi sasniegs šonedēļ.
Savukārt militāro mācību rīkošana Melnajā jūrā varot būt saistīta ar Maskavas bažām, ka tā zaudē kontroli pār šo reģionu. Pirms neilga laika Krievijas izdevumā Nacionaļnaja Oborona bija publicēts plašs raksts, kurā izskanējuši brīdinājumi, ka ASV meklē veidus, kā «pārņemt militāro kontroli pār Melnās jūras reģionu».
Kā pierādījums notiekošajam procesam minēti ASV centieni izvietot pretraķešu aizsardzības sistēmas komponentus Turcijā un Rumānijā. Lai gan sistēmas mērķis būtu aizsargāt Eiropu un Ameriku pret raķešu uzbrukumiem no Irānas, Krievija to uzskata par draudu savai drošībai. Rakstā arī teikts, ka līdz ar Rumānijas un Bulgārijas iestāšanos NATO 2004. gadā «amerikāņi faktiski ir pārņēmuši kontroli pār Melnās jūras rietumu piekrasti».