Militārais konflikts Austrumukrainā, enerģētikas krīze valstī un tirdzniecības attiecību normalizēšana ar Krieviju ir galvenās tēmas, ko Minskā notikušajā Muitas savienības samitā Ukrainas prezidents Petro Porošenko mēģinājis izrunāt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Precīzi tas pats plus vēl ar Ukrainas-ES asociācijas un brīvās tirdzniecības lūgumu saistītais bija arī klātesošo ES vadošo amatpersonu – Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrinas Eštones, tirdzniecības komisāra Karela de Guhta un enerģētikas komisāra Gintera Etingera – interešu lokā.
Vispārzināms "noslēpums" ir Kremļa stratēģiskais mērķis Ukrainā – destabilizēt tās politisko iekārtu, valūtu un ekonomikas struktūru tā, lai tik nedroša un nestabila valsts Rietumiem nešķistu pievilcīga. Rietumvalstu sankciju un arī Maskavas piemēroto atbildes sankciju dēļ Krievijai tas jau sāk sist pa kabatu, tomēr aprēķins acīmredzami ir tāds, ka mazākā un nestabilākā Ukraina noasiņos pirmā, un Kremlis būs panācis savu. Uz sistēmiskām grūtībām turēties pie šā acīmredzot tomēr visai emocionālā plāna norāda drīz vien pēc Maskavas sankciju ieviešanas mainītā politika atsevišķos skartajos sektoros. Tā pārtikas apgādes drošības dēļ līdz gada beigām Rosseļhoznadzor atcēlusi Ukrainas preču importa aizliegums Krievijas okupētajā Krimā, ziņo Melnās jūras reģionam veltītais portāls Black Sea News. Tas nozīmēs Ukrainas piena produktu, olu, gaļas un konservu atgriešanos kritiski iztukšotajos Krimas veikalu plauktos. Aizliegums paliek citas instances – Rospotrebnadzor – uzliktajiem aizliegumiem Krimā ievest Ukrainas alu, degvīnu un sulas.
Pašā Krievijā gandrīz vienlaikus ar valdības oficiālo informāciju, ka pārtikas cenām atbildes sankciju dēļ celties nevajadzētu, noticis pretējais. Krievijas Lauksaimniecības ministrija ir mēģinājusi panākt trīspusēju vienošanos starp reģioniem, piegādātājiem un tirgotājiem par pārtikas cenu noturēšanas mehānismu, bet ieceres bezjēdzīguma dēļ nav akceptējis Federālais Pretmonopola dienests, raksta Kommersant. Iepriekš Krievijas tirgotāji varas pārstāvjus jau brīdināja, ka tāda cenu apspiešana pirmām kārtām nedos cerēto efektu un pēc tam dos arī šokējošu efektu, kad, regulējumam agrāk vai vēlāk beidzoties, uz pārtikas plauktiem cenu zīmēs parādīsies preču reālā tirgus vērtība.
Bez "šaušanas savā kājā" Krievijā visai drīz ir iedarbojušies arī Rietumu uzliktie finanšu ierobežojumi valsts kapitāla sabiedrībām. Netiekot pie jauna refinansēšanas kapitāla Rietumu finanšu tirgos, divas ar attiecīgajām nozarēm saistītās bankas – Rosseļhozbank un Gazprombank – valstij jau prasa palīdzību attiecīgi 100 un 90 miljardus rubļu (2,16 un 1,94 miljardi eiro), raksta Vedomosti. Savukārt naftas gigants Rosneft tā paša iemesla dēļ no valdības prasa 1,5 triljonu rubļu (41,6 miljardi eiro), ziņo Vedomosti. Sankciju dēļ Rosneft gar degunu aiziet arī pavasarī ar Vitol nolīgtie divi miljardi ASV dolāru kā nākotnes naftas piegāžu priekšapmaksa, raksta Financial Times.
Kopumā tas liek spriest, ka Rietumu sankciju taktika – būtiski apgrūtināt Krievijas budžetu un paplicināt tās uzkrājumus, lai Kremlis divreiz pārdomātu, pirms šķiest naudu savu ģeopolitisko ambīciju finansēšanai, – darbojas, secina Dienas Bizness. Krievijas Finanšu ministrija ir arī krasi pasliktinājusi ekonomikas izaugsmes ātro novērtējumu jūnijā un jūlijā, iezīmējot tehniskās recesijas iestāšanos, raksta Kommersant. Proti, jūlijā valsts IKP ir samazinājies par 0,2% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, bet jūnija novērtējums nu ir mainīts no 0,6% izaugsmes uz 0,1% sarukumu. Aktuālie aprēķini liecina par aizvien straujāku Krievijas ekonomikas sabremzēšanos. Pirmajā pusgadā ekonomika auga par 0,8% pret šo laiku pirms gada, savukārt jau septiņos mēnešos pieaugums ir krities līdz 0,7%. Ekonomikas ministrija atzīst, ka faktiski nav nekādu cerību uz ekonomikas izaugsmi uzturošajiem faktoriem, un nav piepildījušās arī ierēdņu prognozes par investīciju sarosīšanos. Jūlijā investīcijas pat salīdzinoši ir piedzīvojušas kritumu.