Vispārēja mobilizācija
Piektdien vakarā pienāca ziņas par lielām kaujām Dienvidosetijas reģiona galvaspilsētā Chinvali, ko bija sasnieguši gan Gruzijas, gan Krievijas armijas spēki. Gruzijas amatpersonas informē, ka Krievijas kara lidmašīnas bombardēja arī Gruzijas militārās bāzes Tbilisi apkaimē. "Krievija sākusi karu pret mums mūsu pašu teritorijā," telesabiedrībai CNN pavēstīja Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili. Viņš izsludinājis vispārējo mobilizāciju, lai pastiprinātu armiju un atvairītu Krievijas uzbrukumu. Gruzijas karaspēka vadība piektdien paziņoja, ka plāno atsaukt 1000 karavīru no Irākas, lai pastiprinātu spēkus cīņā pret Krieviju.
Piektdien pa dienu Gruzija izsludināja pamieru, lai ļautu civiliedzīvotājiem atkāpties no Chinvali. Dienvidosetijas separātistu amatpersonas vēsta, ka Gruzijas artilērijas apšaude nodarījusi lielus postījumus pilsētā. Atsaucoties uz separātistu sniegto informāciju, Krievijas ziņu aģentūra RIA Novosti ziņo, ka Chinvali gājis bojā vairāk nekā 1000 cilvēku. Sadursmēs krituši arī vairāk nekā desmit karavīru no Krievijas miera uzturēšanas spēkiem. Gruzija uzskata, ka Krievijas "miera uzturētāji" patiesībā nostājušies separātistu pusē.
Maskavas atbalsts
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs apgalvo, ka Gruzijas spēki sākuši "etnisko tīrīšanu" Dienvidosetijas ciemos. Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs paziņojis: "Mans pienākums ir aizstāvēt Krievijas pilsoņu dzīvību un cieņu, lai kur arī viņi nebūtu." Maskava iepriekšējos gados parūpējusies, lai Dienvidosetijā līdz pat 90% iedzīvotāju iegūtu Krievijas pilsonību. D.Medvedevs arī apgalvo, ka Krievija vienmēr bijusi un būs "Kaukāza tautu drošības garants".
Dienvidosetijas iedzīvotāji ir naidīgi noskaņoti pret Tbilisi varu, jo 90.gadu sākumā izcīnīja asiņainu karu, pēc kura viņiem izdevās iegūt de facto neatkarību no Gruzijas. Osetīnu separātisti uzskata, ka Dienvidosetijai vajadzētu atšķelties no Gruzijas un apvienoties ar Ziemeļosetiju, kas ir Krievijas sastāvā. Gruzijas prezidents M.Saakašvili par vienu no savām prioritātēm pasludinājis Tbilisi varas atjaunošanu Dienvidosetijā un Abhāzijā.
Gruzijas amatpersonas vēsta, ka sākušas bruņotu cīņu pret Dienvidosetijas separātistiem, jo nevēlas, lai šis reģions kļūtu par "narkotiku un ieroču perēkli". M.Saakašvili apzinās, ka Krievijas ietekmes pieaugums Dienvidosetijā apgrūtina viņa ieceri panākt Gruzijas pievienošanos NATO un Eiropas Savienībai. Rietumvalstu diplomāti gan raizējas, ka karstasinīgais M.Saakašvili pārāk viegli uzķeras uz Krievijas provokācijām, tāpēc bruņots konflikts varētu radīt būtiskus šķēršļus Gruzijas ceļā uz NATO.
Čečenijas pieredze
Krievijas un Gruzijas karā teorētiski daudz lielākas izredzes uz panākumiem ir Krievijai, kuras armija ir krietni lielāka un labāk bruņota, taču Čečenijas kara pieredze liecina, ka Krievija ne vienmēr spējusi salauzt mazākas, bet apņēmīgākas Kaukāza tautas pretestību. Turklāt pēdējos gados Gruzijas armija cieši sadarbojusies ar ASV un saņēmusi vērtīgu palīdzību. "Liela mēroga Krievijas intervence nozīmētu, ka tas būs ilgs un asiņains karš, kura iznākums būtu neprognozējams, jo Osetija ģeogrāfiski ir nošķirta no Krievijas," aģentūrai Reuters stāsta militārais analītiķis Pāvels Felgenhauers.
Krievijas premjers Vladimirs Putins apgalvo, ka nebūs viegli atturēt Krievijas brīvprātīgos no došanās uz Dienvidosetiju un iesaistīšanās karadarbībā. V.Putins piektdien bija Pekinā, kur apsprieda šo konfliktu ar ASV prezidentu Džordžu V.Bušu. Abi līderi nonākuši pie secinājuma, ka "karš nevienam nav vajadzīgs".
***
Krievija izvērš arī diplomātisko karu, Latvija atbalsta Gruziju
Augusta atvaļinājumu mierā iegrimušās Rietumu valstis un organizācijas piektdien bija spiestas atgriezties darba režīmā un meklēt risinājumu uz kara robežas nonākušo Krievijas un Gruzijas prātu atvēsināšanai. Gan NATO, gan Eiropas Savienībai vien paužot nopietnas bažas par Dienvidosetijā notiekošo, diplomāti uzsvēra, ka šobrīd no stingras starptautiskās sabiedrības nostājas būs atkarīgs, cik dziļā konfliktā ar Gruziju ieslīgs Krievija. Latvijas Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) piektdien pauda atbalstu Gruzijai un uzsvēra, ka Rīgai nevar būt citas nostājas, kā nosodīt iespējamās Krievijas militāras akcijas citas valsts teritorijā.
Maskava piektdien ne vien nosūtīja savus tankus uz Gruzijas teritoriju, bet sāka cīņu par sava viedokļa uzvaru arī diplomātiskajos koridoros. Krievijas pārstāvis NATO Dmitrijs Rogozins visām dalībvalstīm nosūtīja notu, kurā mudinājis nosodīt Gruzijas "agresiju" Dienvidosetijā. Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs arī mudināja Latviju piektdien izdarīt diplomātisku spiedienu uz Gruziju un aicināt to izvest spēkus no Dienvidosetijas, ziņo LETA.
Taču M.Riekstiņš atgādina, ka Dienvidosetija ir Gruzijas teritorija. "Gruzijai nav citas iespējas, kā ieviest kārtību savas valsts teritorijā," Dienai uzsvēra ārlietu ministrs. Arī Krievijas vēstniekam sacīts, ka Maskavai vajadzētu izmantot savu autoritāti Dienvidosetijā, lai pārtrauktu konfliktu. Tāpat Krievijai nevajadzētu iesaistīties militārās darbībās, uzskata ārlietu ministrs. "Mums nebūs citas pozīcijas, kā nosodīt militāras akcijas citas valsts teritorijā," tā par iespējamo Krievijas atklāto iesaistīšanos konfliktā ar Gruziju sacīja M.Riekstiņš. Viņaprāt, Tbilisi šonedēļ bija nākusi klajā ar kompromisa piedāvājumu, demonstrējot savu vēlmi neiesaistīties atklātā konfliktā.
Tikmēr gan NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shefers, gan ES ārpolitikas koordinators Havjers Solana piektdien aicināja abas puses sēsties pie sarunu galda. Konflikta saasināšanās Dienvidosetijā arī apgrūtina Tbilisi iespējas gada beigās saņemt rīcības plānu dalībai NATO, pret ko stingri iestājusies Krievija. "Ir skaidrs, ka šis logs Gruzijai aizvēries," Dienai sacīja augsti stāvošs Latvijas diplomāts.