"Jebkādas papildu sankcijas pret Irānu starptautiskā sabiedrība interpretēs kā līdzekli režīma maiņai Teherānā," sacīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Genādijs Gatilovs.
"Šāda pieeja mums ir nepieņemama, un Krievija nevēlas no jauna izskatīt šo ierosinājumu," norādīja viceministrs, konkrēti nepaskaidrojot, vai Maskava grasās izmantot savas veto tiesības.
Krievija ir Drošības padomē atbalstījusi četras sankciju kārtas, tomēr noraidījusi visradikālākos soļus, kas tieši ietekmētu Maskavas un Teherānas sadarbību militārajā un enerģētikas jomā.
Maskava arī nosodījusi Telavivu par tās nedēļas nogalē paustajiem brīdinājumiem, ka tā tuvojas bruņotam uzbrukumam pret Irānu.
Krievijas diplomāts apliecināja, ka Maskava nav gatava iet tālāk par soļiem, kas apstiprināti Drošības padomes 2010.gada jūnija rezolūcijā.
"Jebkam, kas tiek ierosināts Drošības padomē ārpus šīs rezolūcijas paradigmas, nav nekāda sakara ar kodolieroču neizplatīšanas režīma nostiprināšanu," sacīja Gatilovs.
IAEA otrdien paziņoja, ka tās rīcībā ir ticama informācija, kas liecina, ka Irāna strādā pie atomieroču izveides. Teherāna šos apgalvojumus jau noraidījusi kā bezjēdzīgus.
ASV paziņojušas, ka IAEA ziņojums ir apliecinājums Irānas meliem, un Vašingtona varētu piemērot jaunas sankcijas Teherānai.
Lai gan gan dažām no ziņojumā minētajām aktivitātēm var būt gan civils, gan militārs pielietojums, pārējās ir specifiski kodolieroču attīstībai raksturīgas.
Irānas vēstnieks IAEA aģentūrai "Fars" paziņoja, ka 12 lappušu biezais ziņojums ir "vecu apgalvojumu atkārtojumus, ko Irāna ir pierādījusi kā bezjēdzīgus precīzi 117 lappušu biezā atbildes [ziņojumā]".
Krievija vēl pirmdien brīdināja, ka bruņots uzbrukums Irānai būtu "ļoti nopietna kļūda", kas novestu pie konflikta turpināšanas un civiliedzīvotāju upuriem.
"Tā būtu ļoti nopietna kļūda, kurai sekotu neparedzamas sekas," sacīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Iepriekš Izraēlas prezidents Šimons Peress bija izteicies, ka uzbrukuma iespēja Irānā kļūst arvien reālāka.
"Bruņota intervence noved tikai pie pie upuru daudzkārtīga pieauguma un cilvēku ciešanām," sacīja Lavrovs. "Irānas kodolproblēmai nav militāra atrisinājuma, gluži tāpat kā tā nav nevienai cietai problēmai modernajā pasaulē."
Ministrs arī norādīja, ka bruņotas operācijas, līdzīgas tai, kādu NATO patlaban īsteno Afganistānā, pierādījušas ārvalstu iesaistīšanās bīstamību.
"Spēka pielietošana ir pieļaujama vienīgi divos ANO statūtos paredzētajos gadījumos," sacīja Lavrovs. "Vai nu veicot pašaizsardzību, kad pret jums veic bruņotu uzbrukumu, vai nu ar ANO Drošības padomes lēmumu."