"Šis amats paliks vakants, līdz mēs no NATO pārstāvju puses neredzēsim reālu gatavību strādāt nopietni," sarunā ar ziņu aģentūru Interfax sacīja ministrijas pārstāvis.
"Šobrīd Eiropā ir samērā sarežģīta situācija, augsta militāri politiskā spriedze. Ir nepieciešami zināmi soļi, kas novestu pie spriedzes mazināšanās. Bet šādu gatavību mēs pagaidām neredzam. Var ar pārliecību apgalvot, ka ar pilnu spēku mūsu pārstāvniecība tur funkcionēt nevar objektīvu apstākļu dēļ," viņš piebilda.
Krievijas pilnvarotā pārstāvja NATO amatu vēl nesen ieņēma Aleksandrs Gruško, kas janvāra beigās tika iecelts Krievijas ārlietu ministra vietnieka amatā.
Kjeļins arī piebilda, ka NATO pārstāvniecība Krievijā ir tehniska un tā netiks slēgta, atbildot uz Krievijas klātbūtnes samazināšanu organizācijā.
"Mēs NATO informācijas centru neslēgsim, tajā šobrīd ir tikai viens divi tehniskie darbinieki, tur nav pārstāvnieciska sekretariāta. Tāpēc šobrīd tur vispār patiesībā nav ko izraidīt," viņš piebilda.
"Parasti tiek sperti adekvāti soļi. NATO kā aliansei šobrīd Maskavā sekretariāta praktiski nav," viņš piebilda.
Marta beigās NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja par septiņu Krievijas pārstāvju NATO akreditācijas atsaukšanu diplomātisko pasākumu ietvaros, ko Eiropas valstis veica pret Krieviju, reaģējot uz uzbrukumu ar nervus paralizējošu vielu Lielbritānijā bijušajam Krievijas dubultaģentam Sergejam Skripaļam un viņa meitai Jūlijai.
NATO arī nolēmusi neapstiprināt Krievijas trīs akreditācijas lūgumus.
4.martā Solsberi, Anglijas dienvidrietumos, uz soliņa parkā bez samaņas tika atrasts Sergejs Skripaļs un viņa meita Jūlija.
Lielbritānijas varasiestādes uzskata, ka Skripaļiem uzbrukts ar Krievijā izstrādāto nervus paralizējošo vielu Novičok.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons parlamentā skaidroja, ka Krievija uzbrukumu sarīkojusi, lai iebiedētu potenciālos pārbēdzējus, kā arī mobilizētu elektorātu pirms prezidenta vēlēšanām.