Krievija pārstrukturē armiju

Tāds liktenis gaida arī Tulas un Pleskavas gaisa desantnieku divīzijas. Reformētāji iecerējuši pilnībā pārveidot Krievijas bruņoto spēku struktūru un gandrīz divkārt samazināt virsnieku skaitu armijā. Pārmaiņu saraksts rāda, ka Kremlis varētu atteikties no kara laika sistēmas. Mazāk uzpleču Saskaņā ar ministra plānu armiju pirmie pametīs virsnieki un ģenerāļi, kuru amats nav tieši saistīts ar militāro dienestu. Analītiķi uzskata, ka reformu plāns lielā mērā izstrādāts piespiedu kārtā, jo jau tagad sauszemes spēkos ir par aptuveni 30% mazāk virsnieku, nekā būtu nepieciešams. Tajā pašā laikā štābos, Aizsardzības ministrijas zinātniskajos institūtos un armijas plašsaziņas līdzekļos pašlaik strādā pārāk daudz virsnieku. Būtībā viņi ir civilierēdņi ar uzplečiem. Taču, ja šīs pārmaiņas ir saskaņā ar iepriekš izstrādāto plānu, kas paredz Krievijas karavīru skaita samazināšanu līdz vienam miljonam no pašreizējiem 1,3 miljoniem, projekta otru pusi var dēvēt par revolucionāru.Gatavojas mūsdienām Kā žurnālistiem un deputātiem paziņoja A.Serdjukovs, tiks mainīti visi bruņoto spēku veidošanas pamatprincipi. Par armijas taktisko pamatvienību no padomju laikiem pierastās divīzijas vietā kļūs brigāde. Līdz ar divīzijām izzudīs arī lielākā operatīvā vienība armija. Līdzšinējo atbildības ķēdīti — kara apgabals — armija — divīzija — pulks — nomainīs jauna: kara apgabals — operatīvā vadība — brigāde. Pēc Otrā pasaules kara uz šādu struktūru pārgāja daudzas pasaules valstis, bet Padomju Savienība saglabāja sistēmu, kas kara laikā ļautu uz rezervistu rēķina īsā laikā izveidot milzīgu armiju. Kā uzskata bijušais Krievijas aizsardzības ministrs Igors Rodionovs, lēmums par pāreju uz jauno sistēmu varētu būt saistīts ar nesenajiem notikumiem Gruzijā. "Uzvara ierobežotajā karadarbības laukā mūs pārliecināja, ka nelielas, mobilas daļas ir panākumu ķīla jebkurā mūsdienu konfliktā," viņš sacīja intervijā laikrakstam Kommersant. Tādējādi Krievija beidzot atteiktos no lielvaras mantojumā saņemtās milzīgās, bet mūsdienu apstākļos neefektīvās karalaika armijas, uzskata neatkarīgais eksperts Aleksandrs Golcs. Viņaprāt, runa faktiski varētu būt par atteikšanos no masu mobilizācijas koncepcijas. Nost ar praporščikiem! Praporščiks Šmatko ir viens no spilgtākajiem populārā seriāla Soldati tēliem. Viņš ir veikls darbonis, kurš to vien domā, kā labāk kaut ko nozagt no viņam uzticētās degvielas un eļļas materiālu noliktavas. Arī daudziem padomju un Krievijas armijā dienējošajiem atmiņā palicis tieši šāds tēls. Tomēr 1971.gadā, kad tika izveidots praporščiku un mičmaņu institūts, armija cerēja, ka tieši viņi kļūs par bruņoto spēku pamatu. Latvijas virsniekvietniekiem analogajiem praporščikiem un mičmaņiem teorētiski bija jākļūst par profesionāliem jaunākajiem komandieriem un vidusposma speciālistiem, kas prastu darboties ar mūsdienu militāro tehniku. Tā vietā viņus uztver par neprofesionāliem liekēžiem. Tajā pašā laikā grūti ko prasīt no cilvēka, kurš armijā nodienējis 20 gadu, taču saņem zemāku algu, nekā tikko universitāti beidzis leitnants. No 2009.gada 1.decembra praporščiki un mičmaņi no Krievijas armijas pavisam izzudīs. Par 45 gadiem vecākos praporščikus vienkārši atlaidīs no bruņotajiem spēkiem, bet pārējiem piedāvās turpināt dienestu seržantu kārtā. Praporščiki ar atbilstošu izglītību varēs pretendēt uz virsnieka amatu. Taču, kā raksta Vedomosti, pašā armijā uzskata, ka reforma varētu novest tikai pie izvairīšanās no profesionāļu armijas.