Spriedums par Kremļa opozicionāra Alekseja Navaļnija dibināto organizāciju pasludināšanu par ekstrēmistiskām un to aizliegšanu vēl nav pieņemts, taču Maskavas prokuratūra un tiesa jau parūpējušās, lai to darbība tiktu maksimāli apgrūtināta. Šonedēļ ar tiesas lēmumu ierobežota Korupcijas apkarošanas fonda (FBK) un Pilsoņu tiesību aizsardzības fonda (FZPG) darbība, savukārt prokuratūra izdevusi rīkojumu, kas aptur tā dēvēto Navaļnija štābu aktivitātes vairākos desmitos Krievijas pilsētu.
Cilvēktiesību aizsardzības organizācijas un rietumvalstu politiķi kritizējuši Krievijas varasiestāžu vēršanos pret šīm organizācijām, norādot, ka Kremlis izmanto brutālus paņēmienus opozīcijas apklusināšanai un cenšas savus kritiķus pielīdzināt tādiem teroristu grupējumiem kā Islāma valsts vai Al-Qaeda, raksta AFP
Slēgtās tiesas sēdes
Otrdien Maskavas tiesa izplatīja paziņojumu, kurā vēstīts – ņemot vērā prokurora Denisa Petrova lūgumu, lemts uz laiku ierobežot atsevišķas FBK un FZPG darbības. Uzsvērts, ka tas ir drošības līdzeklis, līdz tiesa nospriedīs, vai šīs nevalstiskās organizācijas atzīstamas par ekstrēmistiskām, kā to pieprasījis prokurors. Tiesa norādījusi, ka sīkāku informāciju par noteiktajiem ierobežojumiem nevar sniegt, jo tās sēdes pasludinātas par slēgtām, jo tajās tiek apspriesta arī ierobežotas pieejamības informācija, raksta Reuters.
FBK direktors Ivans Ždanovs savā Twitter kontā gan ātri vien "atslepenojis" šo informāciju, rakstot – kopš otrdienas organizācijai aizliegta publicēšanās gan internetā, gan tradicionālajos medijos, aizliegts organizēt protestus, piedalīties vēlēšanās un referendumos, kā arī veikt dažādas finanšu operācijas, izmantojot banku norēķinu kontus. I. Ždanovs uzsvēris, ka 2011. gadā dibinātais FBK, kura galvenā funkcija ir atmaskot korupcijas gadījumus Krievijas varas struktūrās, vismaz pagaidām darbu turpinās ierastajā ritmā, jo noteiktie ierobežojumi to neapdraudot. Tomēr vēlāk organizācijai nācies atzīt, ka tā rēķinās – ceturtdien paredzētajā Maskavas tiesas sēdē FBK var pasludināt par ekstrēmistisku, tas nozīmē gan pilnīgu tā darbības aizliegšanu, gan līdz pat 10 gadiem ilgu cietumsodu līderiem un līdz sešiem gadiem ilgu cietumsodu ne tikai ierindas biedriem un ziedotājiem, bet pat tiem, kuri internetā dalījušies ar FBK publikācijām. "Mums ir svarīga ziņa, kas jums visiem jāpatur prātā. Putins ir zaglis un slepkava. Vienotā Krievija ir blēžu un zagļu partija," AFP citē opozicionāru izplatīto paziņojumu.
Nolīdzināt līdz ar zemi
Atšķirībā no FBK un FZPG lielākās daļas Navaļnija štābu darbība pēc prokuratūras lēmuma ir pārtraukta, bažījoties par represijām, kas varētu tikt vērstas pret to aktīvistiem. AP atgādina, ka šīs struktūras, kas nav tieši saistītas ar fondiem, tika izveidotas 2018. gadā, kad A. Navaļnijs mēģināja kandidēt uz Krievijas prezidenta amatu. Piedalīties vēlēšanās viņam tā arī neatļāva, taču štābi turpināja darboties un piedalījās gan vietējo korumpēto amatpersonu atmaskošanā, gan opozīcijas kandidātu atbalstīšanā dažāda līmeņa vēlēšanās.
Maskavas prokuratūra 16. aprīlī (tobrīd cietumā ieslodzītais A. Navaļnijs vēl nebija pārtraucis badastreiku, un piekritēji vēstīja, ka viņa dzīvība ir briesmās) vērsās tiesā ar aicinājumu atzīt opozicionāra organizācijas par ekstrēmistiskām. "Liberālu lozungu aizsegā tās rada apstākļus sociālās un sabiedriski politiskās situācijas destabilizēšanai. Šo darbību praktiskais mērķis ir radīt apstākļus konstitucionālās kārtības pamatu mainīšanai, arī izmantojot "krāsainās revolūcijas" scenāriju," prokuratūras dokumentu citē Newsru.com. RFE/RL.org, atsaucoties uz A. Navaļnija organizāciju advokātiem, vēsta, ka prokuratūra uzsvaru liek uz pierādījumu "kvantitāti, nevis kvalitāti" un no apsūdzības iesniegtās dokumentu gūzmas tā arī neesot saprotams, kādu konkrētu iemeslu dēļ šīs organizācijas būtu jāaizliedz. Protams, izņemot Kremļa vēlmi. "Visa šī procesa mērķis ir skaidrs – nolīdzināt Navaļnija kustību līdz ar zemi, kamēr viņš smok cietumā. Tā ir simboliska un īpaši daiļrunīga liecība Krievijas varasiestāžu gļēvumam, ka tiesas process pasludināts par slepenu un būs sabiedrībai slēgts bez pienācīgām godīguma garantijām," Deutsche Welle citē Amnesty International Austrumeiropas un Vidusāzijas direktores Mārī Stratersas teikto.