Taliban delegāciju Maskavā uzņēma "Krievijas prezidenta īpašais pārstāvis Afganistānā" Zamirs Kabulovs, ministrijas preses pārstāvja teikto citēja valsts finansētā ziņu aģentūra RIA Novosti.
Konkrēts datums, kad sarunas notikušas, netiek publiskots.
"Krievijas puse uzsvēra nepieciešamību atsākt sarunas starp ASV un Taliban kustību," norādīja Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis. "Savukārt Taliban apstiprināja savu vēlmi veidot dialogu ar Vašingtonu," viņš piebildis.
Līdz pagājušajai nedēļai valdīja gaidas, ka ASV un talibu vienošanās ļautu ASV samazināt karavīru skaitu Afganistānā un Taliban piedāvātu drošības garantijas nepieļaut ekstrēmistu grupējumu aktivitātes.
Tomēr pagājušajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ir atcēlis tikšanos ar talibu līderiem ASV, uzsverot, ka sarunas ar nemierniekiem ir "mirušas" un ka viņš atkal pastiprina karu pret šo grupējumu.
Pašlaik Afganistānā ir palikuši apmēram 14 000 ASV karavīru. Tramps ir nosaucis par smieklīgu to, ka Afganistānā vēl atrodas ASV karavīri un ka šī militārā kontingenta uzturēšanai ir iztērēti miljardiem ASV dolāru.
ASV vadītā iebrukumā Afganistānā neilgi pēc 2001.gada 11.septembra teroraktiem tika gāzta talibu valdība, kas bija devusi patvērumu Osamam bin Ladenam – teroristu tīkla Al Qaeda līderim un šo teroraktu organizētājam.
18 karadarbības gados kopš šī iebrukuma ASV karavīru skaits Afganistānā pieauga līdz 100 tūkstošiem, bet dramatiski samazinājās pēc bin Ladena nogalināšanas 2011.gadā Pakistānā.
Afganistānā bažas par vardarbības pieaugumu palielinās pirms 28.septembrī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.
Tās būs ceturtās vēlēšanas kopš talibu režīma gāšanas, bet šogad jau divas reizes ir atliktas.
Valdības spēki un Taliban kaujinieki ir iesaistījušies sīvās kaujās visā valstī. Kaujinieki ir solījuši turpināt cīņu un likt ASV nožēlot atteikšanos no sarunām.
Krievija ir mēģinājusi ietekmēt miera sarunas, un gada sākumā Maskavā rīkoja divas tikšanās ar afgāņu politiskajiem līderiem.
čečen taļib
ruksis
Irlielāmērāticams