Pagājušā gada jūnijā Krievijas lielākās kuģubūves kompānijas Sevmaš rūpnīcā Sanktpēterburgā tika pabeigts iecerētās revolucionārās AES galvenais elements - peldošais energobloks, kas vēlāk tika nolaists Baltijas jūras ūdeņos. Par Akademik Lomonosov nodēvētais korpuss ir 144 metrus garš un 30 metru plats. Krievijas kodolspēkstaciju operators Rosatom par energobloku samaksājis 226,8 miljonus dolāru (106,5 miljoni latu).
Peldošās konstrukcijas iekšienē paredzēts uzstādīt divus atomreaktorus, kuru kopējā jauda būs 70 megavatu, kas ir pietiekami, lai apgādātu ar elektrību 35 tūkstošus māju, raksta Reuters. Peldošās AES darbības mūža ilgums būšot 38 gadi jeb trīs 12 gadu cikli, starp kuriem nepieciešams veikt reaktoru remontdarbus.
Līgums paredz, ka pirmā AES ekspluatācijā jānodod 2012. gada nogalē, bet Rosatom vēlas, lai līdz 2015. gadam tiktu uzbūvētas vēl septiņas šādas stacijas. Kompānija paziņojusi, ka pirmās peldošās AES nonāks Pevekas pilsētā Čukotkas autonomajā apgabalā Krievijas Tālajos Austrumos un Viļučinskā Kamčatkas pussalā.
Interesi par peldošo AES iegādi izrādījušas arī vairākas Krievijas enerģētikas kompānijas, tostarp gigants Gazprom, kuras šādas stacijas varētu izmantot, lai apgādātu ar elektrību projektus, kuru laikā paredzēta naftas, dabasgāzes un citu derīgo izrakteņu ieguve izolētākos rajonos.
Peldošo AES kritiķi domā, ka tās var radīt vēl lielāku risku nekā parastās kodolstacijas. Piemēram, cunami gadījumā Kamčatkas piekrastē noenkurota AES varētu tikt izskalota krastā, kas rezultētos milzīgā kodolkatastrofā.
Tāpat jūrās un okeānos peldošas kodolstacijas varētu kļūt par iekārojamu mērķi teroristiem. Nopietna problēma būtu jautājums, ko darīt ar izlietoto kodoldegvielu, kuras pārvadāšana ir ļoti sarežģīts process.
Ir arī bažas, ka peldošās AES varētu nonākt pie politiski nestabilām un radikālām valstīm, kuras varētu stacijas izmantot, lai iegūtu materiālu kodolieroču ražošanai.