Tas liecina, ka priekšā gaidāmas ļoti smagas sarunas par pasākumiem, kas varētu piespiest Asadu apturēt asiņaino kampaņu opozīcijas protestu apspiešanai, atzīst diplomāti.
Uz sēdi tika uzaicināti visu 15 Drošības padomes locekļu vēstnieki vai viņu vietnieki, taču "krievu un ķīniešu vietas bija tukšas," aģentūrai AFP sacīja viens no diplomātiem.
Krievija un Ķīna līdz ar ASV, Franciju un Lielbritāniju ir ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles un tādējādi bauda veto tiesības.
Jau līdz šim Maskava asi noraidījusi sankciju vēršanu pret Sīriju, apgalvojot, ka Asadam jādot vairāk laika apsolīto reformu īstenošanai.
Tiek uzskatīts, ka nopietni iebildumi pret sankcijām ir arī Brazīlijai, Indijai un Dienvidāfrikai, kas šobrīd arī ir Drošības padomes sastāvā.
Tomēr ASV, Francija, Lielbritānija, Portugāle un Vācija, kas ir galvenās sankciju atbalstītājas, cer pārliecināt vismaz vienu no svārstīgajām jaunajām lielvarām.
Rietumvalstu sagatavotais rezolūcijas projekts paredz vērst sankcijas pret Asadu, viņa svītu un uzņēmumiem, kas finansējuši Sīrijas valdību, kā arī noteikt pilnīgu ieroču embargo.
Dokumenta projektā iekļautajā sarakstā kopumā minētas 23 personas un četras organizācijas, kuru aktīvus paredzēts iesaldēt. Tomēr to 22 personu sarakstā, kurām paredzēts noteikt ceļošanas ierobežojumus, pats Asads nav minēts.
Saskaņā ar ANO datiem kopš marta, kad sākās pret Asada režīmu vērstie protesti, Sīrijā ir nogalināti vairāk nekā 2200 cilvēku.
Līdz šim Drošības padome paziņojumā, par kuru tika panākta vienošanās 3.augustā, vienīgi nosodījusi vardarbību Sīrijā.