Kā aģentūrai BNS sacīja partijas Vienotā Krievija vadības pārstāvis Kirils Ščitovs, Maskava varētu radīt precedentu, ļaujot valstī brīvi iebraukt "visiem tautiešiem neatkarīgi no viņu pilsonības". Politiķis uzskata, ka "precedenti tiek radīti, vadoties pēc nepieciešamības".
Tautiešu privilēģijas
Nepieciešamība acīmredzot radās, kad jūnija vidū prezidents Dmitrijs Medvedevs parakstīja rīkojumu, nosakot bezvīzu režīmu Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem. Tas izraisīja Latvijas un Igaunijas pilsonību ieguvušo krievu neapmierinātību. Tiesa, oficiāli netiek apstiprināta nedz jaunā likumprojekta eksistence, nedz valdības vēlme attiecināt prezidenta rīkojumu par bezvīzu režīmu uz krievu izcelsmes Baltijas valstu pilsoņiem. Valsts domes NVS lietu komiteja, ko igauņu plašsaziņas līdzekļi dēvē par dokumenta autoriem, Dienai paziņoja, ka neko par to nezina. Valsts domes deputāti jūlija sākumā devās brīvdienās, un komitejas darbs atsāksies tikai augusta beigās.
Krievijas kompartijas pārstāvis Vladimirs Ņikitins sacīja, ka komunisti jau sen gribot arī likumdošanā nostiprināt ārpus Krievijas dzīvojošo krievu tiesības, attiecinot uz viņiem dažādus pilsoņiem paredzētos atvieglojumus un privilēģijas, ieskaitot tiesības mācīties par Krievijas līdzekļiem, saņemt medicīnisko palīdzību utt. Daļēji šis jautājums tika izlemts 1999.gadā pieņemtajā likumā par tautiešiem. Taču tas faktiski nedarbojas. Krievijas Ārlietu ministrijā saka, ka likumā noteikts "pārāk izplūdis tautieša jēdziens" un tas esot attiecināts uz faktiski visiem bijušās PSRS pilsoņiem.
Neskaidrs likums
Nav gan skaidrs, pēc kādiem dokumentiem Krievijas varas iestādes lems, kurš no Baltijas valstu pilsoņiem uzskatāms par tautieti. Likums paredz "tautieša apliecību", taču šī dokumenta forma pagaidām nav noteikta. Turklāt nevienā Krievijas likumā tas nav minēts kā personu apliecinošs dokuments.
Ne mazāk svarīga problēma radusies Krievijas attiecībās ar Eiropas Savienību. Maskava jau sen risina sarunas par bezvīzu režīma ieviešanu ar ES.
Arī iepriekšējā ES un Krievijas sanāksmē Hantimansijskā prezidents D.Medvedevs centās panākt šī jautājuma apspriešanu, taču viņu noraidīja. Neoficiālas ziņas liecina, ka zināma loma tajā bija arī rīkojumam par bezvīzu režīmu Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem.