Krievijas Ģenerālprokuratūras izmeklētāji uzskata, ka traģisko negadījumu uz atomzemūdenes Ņerpa izraisīja "cilvēka faktors". Par vainīgo tiek uzskatīts zemūdenes apkalpes matrozis, kurš jau esot atzinies nodarījumā.
Matrozis, kura vārds netiek izpausts, pēc savas iniciatīvas esot iedarbinājis ugunsdzēsības sistēmu. Indīgās gāzes izplūšana izraisīja 20 cilvēku nāvi, vēl vairāk nekā 20 cilvēku saindējās un tika nogādāti slimnīcā. Sākumā tika ziņots, ka ugunsdzēsības sistēma iedarbojusies automātiski.
Ugunsdzēsības sistēmas iedarbināšana piepildīja ar gāzi vienu no zemūdenes nodalījumiem, kurā bija gan zemūdenes apkalpes locekļi, gan civilie speciālisti no rūpnīcas, kur zemūdene tika uzbūvēta. Negadījuma laikā Ņerpa bija devusies izmēģinājuma braucienā.
Apsūdzētā matroža kolēģi gan šaubās par viņa vainu. Viens no viņiem ziņu aģentūrai Interfax stāsta, ka šis matrozis bijis labs speciālists, kurš nevarēja bez atļaujas iedarbināt ugunsdzēsības sistēmu. Kolēģi raizējas, ka izmeklētāji piespieduši matrozi liecināt pret sevi.
Sanktpēterburgas zemūdens flotes jūrnieku kluba vadītājs Igors Kudrins radiostacijai Eho Moskvi stāsta, ka šādās zemūdenēs nav nemaz tik vienkārši iedarbināt ugunsdzēsības sistēmu. Lai to izdarītu, jūrniekam jāzina īpašs kods.
Parastam matrozim, kura dienesta pienākumos nav iekļauta ugunsgrēku dzēšana, šis kods nemaz nav zināms. Turklāt ugunsdzēsības sistēma nevis iedarbojas uzreiz, bet gan vispirms paziņo apkalpei, ka pēc 30 sekundēm sāksies gāzes ieplūdināšana nodalījumā.
Sabiedriskās palātas loceklis pazīstamais advokāts Anatolijs Kučerena uzskata, ka izmeklētāji pārāk ātri noteikuši vainīgo, kuru par tādu var atzīt tikai tiesa. Speciālistiem ir aizdomas, ka vaina uzvelta matrozim, lai slēptu nepilnības zemūdenes sistēmās. Krievija šo zemūdeni plānoja uz desmit gadiem iznomāt Indijai. Darījuma summa bija 650 miljoni dolāru.