Atsaucoties uz vārdā neminētu avotu Krievijas aizsardzības sektorā, avīze Vedomosti raksta, ka šobrīd nav skaidrs, vai pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas Sīrijai varētu tikt piegādātas šogad, savukārt laikraksts Kommersant, citējot sava avota sniegtās ziņas, norāda, ka S-300 raķešu piegāde nav paredzēta agrāk kā 2014.gada otrajā ceturksnī. Turpretī Sīrijas prezidents Bašars al Asads ceturtdien pārraidītajā intervijā Libānas telekanālam Al-Manar apgalvoja, ka Krievija jau ir Sīrijai piegādājusi daļu no "zeme-gaiss" tipa raķetēm S-300.
Gan Vedomosti, gan Kommersant informācijas avoti Asada pausto noraida, uzsverot, ka militārās tehnikas piegāde Sīrijai vēl nav notikusi. Vienošanās par S-300 piegādi Sīrijai tika panākta 2010.gadā, un saskaņā ar Vedomosti rīcībā esošajām ziņām līguma vērtība ir viens miljards ASV dolāru.
Tikmēr Kommersant skaidro, ka pēc 2014.gadā paredzētās raķešu piegādes būs nepieciešami seši mēneši, lai apmācītu militāro personālu un veiktu nepieciešamās pārbaudes, iekams šīs sistēmas būs pilnvērtīgi izmantojamas. Savukārt Vedomosti avots norāda - lai gan Maskava publiski uzstāj, ka ar Sīriju parakstītais līgums tiks izpildīts, tas nebūt nenozīmē, ka S-300 raķetes patiešām tiks piegādātas. Plašāka informācija pagaidām nav pieejama.
Kaut gan rietumvalstis vairākkārt aicinājušas Krieviju nepiegādāt Sīrijai ieročus, Krievijas Ārlietu ministrija šonedēļ paziņoja, ka pretgaisa aizsardzības raķetes S-300 ir "stabilizējošs faktors", kura mērķis ir atturēt no ārvalstu intervences nemieru plosītajā valstī. "Mēs šīs [raķešu] piegādes uzskatām par stabilizējošu faktoru un uzskatām, ka šāda rīcība atturēs atsevišķus karstgalvjus apsvērt scenārijus, kas šo konfliktu padarītu starptautisku ar ārvalstu spēku iesaistīšanu," skaidroja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.
Tikmēr Izraēlas aizsardzības ministrs Moše Jaalobs otrdien jau paziņoja, ka viņa valsts "zinās, ko darīt," ja Krievija piegādās Sīrijai pretgaisa aizsardzības raķetes. "Piegādes vēl nav veiktas, un es ceru, ka tās netiks veiktas. Bet, ja tās, par nelaimi, nonāks Sīrijā, mēs zināsim, ko darīt," solīja ministrs.
Bīstamu spriedzi Telavivas un Damaskas attiecībās pēdējā laikā izraisījuši Izraēlas kara aviācijas uzlidojumi 3. un 5.maijā Sīrijas galvaspilsētas apkaimē. Telavivas amatpersonas medijiem skaidroja, ka uzbrukumu mērķis ir bijis grupējumam "Hizbollah" paredzētie ieroči. Damaska šādu versiju noraidīja, paužot pārliecību, ka uzbrukumu mērķis bijis palīdzības sniegšana nemierniekiem. Sīriešu aktīvisti ziņoja, ka otrajā uzlidojumā nogalināti 42 Sīrijas karavīri.
Pēc maija sākuma uzlidojumiem Sīrijas ārlietu ministra vietnieks Faisals Mikdads solīja, ka Sīrija uz jauniem Izraēlas uzbrukumiem tās teritorijai "atbildēs nekavējoties". "Ir dotas instrukcijas uz jebkuru jaunu Izraēlas uzbrukumu atbildēt bez augstākās vadības [papildu] instrukcijām, un mūsu atbildes reakcija pret Izraēlu būs spēcīga un sāpīga," solīja ministra vietnieks.
Plānotajai Krievijas raķešu piegādei šomēnes uzmanība tika pievērsta ASV laikraksta The Wall Street Journal (WSJ) 8.maija publikācijā, kas izraisīja plašu starptautisku rezonansi. Publikācijai sekojušos Rietumu līderu pārmetumus Krievijas puse noraidīja. Nākamajā dienā pēc WSJ raksta parādīšanās ASV valsts sekretārs Džons Kerijs sacīja, ka Krievijas raķešu pārdošana Sīrijai būtu reģionam "potenciāli destabilizējoša".
Savukārt Krievijas augstākās amatpersonas, arī prezidents Vladimirs Putins, vairākkārt skaidroja, ka bruņojuma piegādes nepārkāpj starptautiskās konvencijas un embargo, ko ASV un Eiropas Savienība noteikušas Damaskai.
Daudzās Rietumu galvaspilsētās šāda Krievijas nostāja izsauca sašutumu, ņemot vērā, ka, pateicoties S-300, lielā mērā var tikt pārvilkts krusts plāniem par lidojumu slēgtas zonas noteikšanu virs Sīrijas. Pēc analoģiska scenārija attīstījās situācija Lībijā, kur NATO, izmantojot lidojumiem slēgtās zonas nosacījumus, faktiski nemierniekiem palīdzēja gāzt pulkveža Muamara Kadafi režīmu.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs šomēnes apliecināja, ka Krievija patlaban pabeidz klases "zeme-gaiss" raķešu piegādes Sīrijai. Viņš norādīja, ka "nekādas starptautisko tiesību normas to neaizliedz, tas ir aizsardzības bruņojums". "Tas ir domāts, lai Sīrijai kā importētājai šajā situācijā būtu iespēja sevi aizsargāt pret aviācijas triecieniem, par kuriem, kā mēs zinām, nevarētu teikt, ka tas būtu pilnīgi fantastisks scenārijs," sacīja ministrs.
Sīrijas konflikts ilgst jau vairāk nekā divus gadus. ANO lēš, ka tajā dzīvību zaudējuši jau aptuveni 90 000 cilvēku. Valsti pametuši 1,4 miljoni bēgļu, bet pašā Sīrijā pārvietoto personu skaits jau sasniedzis 4,25 miljonus.