Krievijas delegācija EP boikotējusi Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāju uzrunas

Viņa uzsvēra, ka visu trīs Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāji ļoti tieši runāja par Krievijas militāro agresiju Ukrainā, kuras dēļ nevajadzēja atjaunot Krievijas delegācijas balsstiesības EP Parlamentārajā asamblejā (EPPA). Viņasprāt, tas bijis ļoti zīmīgi.

Krievijas militārā agresija ir pretrunā ar EPPA vērtībām, tāpēc uz to ir atbilstoši jāreaģē, savās runās norādījuši Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāji.

Mūrniece pavēstīja, ka šodien notika arī Baltija+ grupas koordinācijas sanāksme, kurā tika apspriests, kā līdzīgi domājošo valstu pārstāvji turpmāk strādās EPPA. Tikšanās reizē piedalījās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Ukrainas pārstāvji, kā arī novērotāji no Islandes un Somijas.

Ļoti svarīgi, lai Ukrainas puse piedāvā savu racionālu redzējumu par to, kādu pieeju savā tālākā darbībā valstīm izmantot EPPA sanāksmēs, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. Detalizētāka sanāksme par šo jautājumu Baltija+ grupas valstu pārstāvjiem plānota 5.novembrī Ukrainā, kurā, piemēram, novērotāju statusā aicinātas piedalīties arī Skandināvijas valstis.

Mūrniece akcentēja, ka ir jāvairo domubiedru loks, kas arī ir vienisprātis, ka no Ukrainas drošības ir atkarīga arī Latvijas un pārējo Baltijas valstu drošība.

Jau vēstīts, ka EPPA šogad 25.jūnijā vienojās atjaunot Krievijas balsstiesības, kuras tika apturētas, reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014.gadā. Neskatoties uz Ukrainas spēcīgo pretestību, 118 EPPA locekļi nobalsoja par balsstiesību atjaunošanu Krievijas delegācijai, pret balsoja 62, bet desmit no balsošanas atturējās. 

Parakstot kopīgu paziņojumu, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Ukrainas, Polijas un Slovākijas parlamentārieši stingri iestājās pret EPPA lēmumu atjaunot Krievijas delegācijas balsstiesības šajā organizācijā.

Balsstiesības EPPA Krievijas delegācijai tika atņemtas 2014.gada aprīlī, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu, savukārt Krievija apturēja dalību asamblejā un 2017.gadā - arī savas iemaksas Eiropas Padomes budžetā, kuras veido aptuveni 7% no budžeta kopējās summas.

Strasbūrā bāzētā EP dibināta 1949.gadā. Tās mērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu Eiropā, nodrošinot tās pamatvērtību - cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma - ievērošanu un aizsardzību. Eiropas Padome atbild par tiesnešu ievēlēšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesā.