Uzrunājot ārvalstu militāros atašejus, Makarovs trešdien paziņoja, ka bruņotie spēki jau tagad pastiprināti virza uz priekšu prezidenta Dmitrija Medvedeva plānus par drošības pastiprināšanu un raķešu izvietošanu gar Krievijas rietumu robežu. "Krievijai nevajag jaunas bruņošanās sacīkstes, bet mēs tiekam grūsti tādās," uzsvēra Makarovs.
"Kāpēc Krievija tiek izslēgta no Eiropas? Kam tas nepieciešams? Mēs esam gatavi sadarboties un kopīgi veidot pretraķešu aizsardzības sistēmu," viņš piebilda.
Jau ziņots, ka NATO ir noraidījusi Krievijas ierosinājumu veidot kopīgu pretraķešu aizsardzības sistēmu, kas nozīmētu savstarpēju apmaiņu ar delikātu informāciju un iespēju Maskavai lemt par to, kuriem uzbrukumiem atbildēt.
Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs pagājušajā mēnesī paziņoja, ka gadījumā, ja Maskavai sarunās ar Vašingtonu neizdosies panākt, ka tiek ņemti vērā tās iebildumi pret NATO iecerēto pretraķešu aizsardzības sistēmu Eiropā, Kaļiņingradā tiks izvietoti operatīvi taktiskie raķešu kompleksi "Iskander".
Spriedzei saasinoties, pagājušajā nedēļā Krievija Kaļiņingradas apgabalā aktivizēja pretraķešu brīdinājuma sistēmas radaru.
Lai gan NATO apgalvo, ka Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas mērķis ir novērst draudus, kurus, piemēram, varētu radīt Irāna, Maskava uzskata, ka tā var tikt izmantota, lai pārtvertu arī Krievijas starpkontinentālās ballistiskās raķetes, tādējādi mazinot to atturošā faktora lomu.
Medvedeva paziņojums izskanēja īsi pirms Krievijas parlamenta vēlēšanām, un vairāki analītiķi tos vērtēja kā priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļu, ko pats prezidents kategoriski noliedz.