Molotova—Ribentropa pakts, kas tika parakstīts Otrā pasaules kara priekšvakarā, paredzēja sadalīt Austrumeiropu nacistiskās Vācijas un komunistiskās Padomju Savienības interešu zonās. Baltijas valstis bija paredzēts iekļaut PSRS ietekmes zonā. Krievija nikni pretojas mēģinājumiem salīdzināt PSRS un Vācijas totalitāros režīmus, tādēļ nevēlas atzīt Maskavas vainu par Molotova—Ribentropa pakta noslēgšanu. «Padomju Savienībai par vienīgo pieejamo pašaizsardzības līdzekli kļuva neuzbrukšanas līgums ar Vāciju, kas tika parakstīts 1939.gada 23.augustā. Šis dokuments ļāva novērst Baltijas valstu pakļaušanu nacistiem, kas gribēja izmantot Baltiju kā placdarmu iebrukumam padomju teritorijā,» rakstīts SVR paziņojumā.
Krievijas izlūkdienests, atsaucoties uz arhīva dokumentiem, Otrā pasaules kara izraisīšanā vaino Rietumeiropas valstis. «Lielbritānijas un Francijas vadība, parakstot 1938.gada Minhenes vienošanos, izdarīja likmi uz vienošanos ar Hitleru. 1939.gada augustā šo valstu delegācijas izgāza Maskavas sarunas par antihitleriskās koalīcijas veidošanu,» teikts SVR paziņojumā.
Šo viedokli atbalsta liela daļa Krievijas vēsturnieku. «Viss sākās Minhenē: Anglija un Francija atdeva Čehoslovākiju apmaiņā pret Hitlera solījumu apstāties. Tas bija darījums, bet Hitlers apmānīja Rietumus. Tieši to pašu viņš izdarīja ar PSRS,» intervijā žurnālam Itogi stāsta vēsturnieks Aleksandrs Čubarjans, kurš darbojas Krievijas prezidenta komisijā pret «vēstures viltošanu».
Skandalozi slavenais fonda Vēsturiskā atmiņa vadītājs Aleksandrs Djukovs, kuru apvienība Saskaņas centrs ielūgusi uz šonedēļ Rīgā plānoto diskusiju par Molotova—Ribentropa paktu, Itogi slejās paudis viedokli, ka Krievijai jācīnās par savām tiesībām veidot priekšstatu par pagātni. «Ja mēs salīdzinām PSRS ar hitlerisko režīmu, tad sanāk, ka tiek sagrauts vienīgais vēstures pamats, kas vieno mūsu sabiedrību — uzvara Lielajā Tēvijas karā. Nedrīkst salauzt mūsu sabiedrības mugurkaulu,» spriež A.Djukovs.