Par incidenta galveno iemeslu tiek uzskatīta "programmas kļūme, kas izraisīja borta skaitļošanas kompleksa divu strādājošo kanālu vienlaicīgu palaišanu no jauna", norāda laikraksts.
Komisija izskatījusi vairākas avārijas versijas, no kurām dažas atzītas par nederīgām uzreiz, bet citas pēc izmēģinājumu veikšanas, laikrakstam apliecināja informācijas avots kosmonautikas nozarē.
Otro vidū ir arī versija, ka Fobos-Grunt palaišanu iztraucējuši ASV Reigana poligona radari. Tomēr eksperimentu laikā elektronika, kas bija tāda pati kā uz aparāta uzstādītā, izturēja apstarojuma maksimālo līmeni, un tas ekspertiem ļāva atteikties no versijas par ārējo iedarbību uz zondi.
Starpplanētu stacija Fobos-Grunt tika palaista 9.novembrī. Aparātam vajadzēja sasniegt Marsa pavadoni Fobosu, nolaisties uz tā virsmas, paņemt grunts paraugus un īpašā kapsulā nogādāt tos atpakaļ uz Zemes.
Dažas stundas pēc lidojuma sākuma sākās ķibeles - neizdevās ieslēgt dzinēju, kuram bija jānogādā zonde lidojuma trajektorijā uz Marsu. Aparāts iestrēga atbalsta orbītā ap Zemi un palika tur līdz 15.janvārim, līdz sadega biezajos atmosfēras slāņos.
Problēmas ar informācijas saņemšanu no aparāta sākās jau drīz pēc tā nonākšanas Zemes orbītā, apliecināja laikraksta sarunbiedrs.
Aģentūrai Roskosmos un Eiropas kosmosa aģentūrai no zondes izdevās iegūs vien fragmentārus ziņojumus, kas nozīmē, ka jau šajā posmā borta skaitļošanas komplekss nav darbojies atbilstoši izstrādātajai ciklogrammai. Pēc vienlaicīgās automātiskās pārstartēšanas borta dators nespēja veikt nevienu manevru, lai zondi nogādātu izlidošanas orbītā.